LSM ziņās: Cilvēkiem jābūt kā vārtiem, kas slēgti nepatiesību izplatīšanai. Saruna ar mediju teorētiķi Ilvu Skulti

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar literatūrzinātnieci un mediju teorētiķi, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti par to, vai pastāv mediju brīvība mūsdienu informatīvajā telpā un kā mākslīgais intelekts ietekmē to, kā mēs uztveram mediju sniegto informāciju.

"Es, runājot par medijpratību, vienmēr pievēršu uzmanību tieši tam, ka atbildība slēpjas visdažādākajos līmeņos. Atbildība ir saistīta ar šo brīvību. Brīvība un atbildība, manuprāt, tajā kodā, kas tika ielikts jaunajos laikos, 17. gadsimtā topošajos tā laika jaunajos medijos, respektīvi, presē, ir vienmēr saistīta ar atbildību, un to nevar atkārtot par daudz, jo to mēs neapzināmies," norāda Ilva Skulte. "Arī lietotājs ir atbildīgs. Arī mediju īpašnieks ir atbildīgs. Jebkurš politiķis ir atbildīgs par to, ko viņš saka. Un, ja viņš saka nepatiesību, mūsdienās daudzi politiķi saka vienkārši to, ko viņi zina, kā nav, manuprāt. Es nevienu negribu apvainot, jo man nebūs piemēru, bet es domāju, mēs varētu atrast tādus piemērus, kur politiķis saka, ko viņš ļoti labi zina, ka tā nav."

Mēs dzīvojam laikmetā, kad dažādu mediju loģikas caurauž katru mūsu sociālās dzīves darbību. Mediju brīvība 80. gadu beigās un mediju brīvība mākslīgā intelekta attīstības uzplaukumā, iespējams, ir divas dažādas pasaules. Kā tu raksturotu, kas ir tas laikmets vai kam vēsturiski šis laikmets attiecībā uz medijiem un tām izmaiņām, kas notiek, ir līdzvērtīgs, Gūtenbergam vai kaut kam citam?

Ilva Skulte: Es teiktu, ka tas ir 17. gadsimts, kad radās pirmie laikraksti un vispār periodika. Tad, kad cilvēki, pirmkārt, pierada pie tā, ka viņiem ziņas par aktualitātēm piegādā sākumā reizi mēnesī, pēc tam - nedēļā, vēlāk - dienā. Piegādā īsas, salīdzinoši viegli saprotamas ziņas par to, kas notiek apkārt, tādējādi arī veidojot priekšstatu par sabiedrību kā tādu. Jo pirms tam tādi līdzekļi nebija pieejami.

Bet vai šis ir kaut kāds īpašs laikmets, kas notiek, tavuprāt, vai mēs to nevaram vēl nevaram noformulēt attiecībā uz mediju izmaiņām?

Ilva Skulte: Es domāju, ka ir ļoti grūti noformulēt, kāds laikmets tas ir cilvēkiem, kas dzīvo tajā laikmetā iekšā. Un tā ir viena no lietām, kas jāsaprot, ka mēs esam procesā, un tas process, atkarībā no tā, kā mēs uz to gribam paskatīties, var ilgt varbūt pāris gadus, kamēr, piemēram, tiek ieviests kāds mediju tips vai kāda jauna aplikācija uzņem apgriezienus. Bet tas var arī aizņemt pusgadsimtu vai gadsimtu. Un,

iespējams, mēs esam tādā laika posmā, kas aizsākās ar fotogrāfijas vai vismaz radio un televīzijas vai kino pirmsākumiem 19. gadsimta beigās.

(..)

Manuprāt, medijpratības galvenā loma, kāpēc es vispār esmu šeit un kāpēc man patīk par medijpratību runāt, ir patiešām saprast mediju darbību pēc būtības - gan šo mediju kā mediatoru vispār, gan arī klasisku vai mazāk klasisku plašsaziņas mediju darbību. Jo šeit, manuprāt, darīšana ir ar industriju, kurā viss notiek pēc noteiktiem formātiem, un, ja tu esi labi apguvis formātu, tad satura variācijas ir minimālas. Tieši tur, manuprāt, slēpjas arī šīs te viltošanas. Mēs vēl neesam sākuši runāt par dziļviltojumiem (deepfake). Tās ir tādas datorizācijas pakāpes viltojumi - gan video, gan foto, gan dažādi citi, kur cilvēks bez tehnoloģiska pastiprinājuma vai tādas īpašas pieredzes šajā jomā nemaz nevar noteikt, ka tas nav tas, ko tu redzi, vai ka šis cilvēks, teiksim, nav to teicis.

Tāpēc man liekas, ka to akcentu vajadzētu pārvirzīt nevis uz to, ka mēs brīnāmies, ka tā ir, jo tā vienkārši ir. Kā jau es norādīju, preses pīles jau pirmsdatora laikmetā sen ir pierādījušas to, ka tas nav grūti viltojams tieši šīs industrializācijas dēļ, industriālās ražošanas dēļ, manuprāt. Bet

tas, kam vajadzētu pievērst uzmanību, ir tas, ka katram cilvēkam pašam būtībā šajā situācijā, kurā tomēr daudz kas mainās, viss notiek ļoti ātri, vajadzētu būt tiem vārtiem, kas ir ciet, pirms viņš nav pārliecinājies par tās informācijas objektivitāti vai vispār - apstājies, ievilcis elpu un padomājis par to, vai kāds šāds avots varētu būt kaut ko šādu teicis un vai vispār šai ziņai klāt ir avots, kurš to ir teicis, kurš to ir sācis izplatīt.

Ilva Skulte ir literatūrzinātniece, mediju teorētiķe. 1999. gadā ieguvusi filoloģijas doktora grādu Latvijas Universitātē, aizstāvējusi disertāciju "Personu vārdi Bībeles tulkojumos latviešu valodā". Ilva Skulte ir Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes asociētā profesore un studiju programmas vadītāja. Daudzu publikāciju autore laikrakstā "Kultūras Forums", aktīvi pievērsusies Latvijas prozas un dzejas interpretācijai. Viņas raksti par latviešu literatūru un dažādiem teorētiskiem jautājumiem lasāmi Latvijas Universitātes rakstu krājumos "Mūsdienu literatūras teorijas" un "Latviešu literatūra".