"Gar jūru es esmu nākusi, / Par jūru es palikt gribu - / Lai noslēpums smilšu tumsā / Un pāri bezgalīgs dzidrums". Tā savas pirmās dzejoļu grāmatas "Nāks dārzā māte" (1980) priekšvārdā raksta dzejniece Amanda Aizpuriete.

Šogad Latvijas Literatūras gada balva kategorijā "Labākais dzejas darbs" nonāca tieši viņas rokās, un arī apbalvotajā krājumā "Pirms izvākšanās" centīgs lasītājs pamanīs paralēles ar iepriekšējiem autores krājumiem. Tā ir poēzija, kurā noris nerimtīga atgriešanās no tumsas uz gaismu, no rezignācijas uz cerību. Un tas viss ietverts nevainojamā metrikā – arī tad, ja izmantots tā dēvētais "brīvais pants".

Toms un Svens šajā raidījumā epizodē ir izvēlējušies runāt tieši par pirmo krājumu, saredzot tajā intonatīvas līdzības ar igauņu dzejnieka Artura Alliksāra darbiem.