Arturs Alliksārs (1923-1966) nodzīvoja savam talantam nepiedodami īsu mūžu, tomēr viņa devums ir kvalitātes ziņā pārlaicīgs, idejiski nepiekāpīgs un vienlaikus trausli lirisks. Alliksāru dēvē par "visu dzejas konvenciju grāvēju" , kas paskaidro viņa jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc autora atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. Tartu tik populārā kafejnīca "Werner" kļuva par Alliksāra un viņa mācekļu pulcēšanās vietu, par viņa salonu, kabinetu un kanceli.

Toms un Svens lasa viņa dzejas izlasi, kuru tulkojis maija mēneša grāmatu kurators Guntars Godiņš.