„Nav viegli atšķirt īstenību no ilūzijas, sevišķi dzīvojot lielu pārmaiņu laikā, kas aizsākušās pirms pāris gadsimtiem mazā Eirāzijas kontinenta rietumu pussalā tikai tādēļ, lai viena cilvēka dzīves laikā piesaistītu visu planētu vienam kultam – zinātnei un tehnikai,” – tā Lietuvā dzimušais poļu dzejnieks, rakstnieks un domātājs un publicists Česlavs Milošs (1911-2004) vēstīja savā Nobela lekcijā 1980. gadā.

Izcilais, bet ne viegli atrisināmais autors savulaik piesaistījis arī latviešu izdevēju interesi: teju četrsimt lappušu biezo, autobiogrāfisko vēstījumu „Dzimtā Eiropa” (1958) apgādam „Zvaigzne ABC” iztulkojis Māris Salējs.

Šī ir monolīta un, vienlaikus, ļoti saskaldīta grāmata – tāpat, kā pati Eiropas vēsture. Un tomēr, to caurstrāvo cilvēcība, noturēts humors un idejas par tālāko nākotni – humānisma vai totalitārisma iekavās. Šobrīd varam secināt, ka laikam jau… abās.