(1908) varētu būt nosaucams par garstāstu, taču – novirzoties no skolmeistariskas definēšanas, šis ir neticami spēcīgs cilvēka, dabas un darba savijuma piemērs. Te iezīmējas Akuratera dzejnieka iedaba, viļņot ne tikai stāsta izklāstu, bet arī lasītāja līdzpārdzīvojumu. Jo būtībā mēs katrs esam šis Kalpa zēns – par ko pamudināja domāt arī Ingūnas Beķeres tulkotais Kazuo Išiguro romāns "Dienas atlikusī daļa".