Ludzā dzimušā krievu prozaiķa Leonīda Dobičina romāns "Enpils" (sarakstīts ap 1933.gadu ) ir Augstā dziesma ne tikai Daugavpilij, kurā autors pavadīja savus zēnības gadus, bet arī cilvēciskās saziņas maigumam un mainībai.

Romantika, kurā būtiska loma nosacītībai un absurdam, pamatoti aicina meklēt izteiksmes līdzības ar Marsela Prusta un Džeimsa Džoisa daiļradi. Nianšu un smalkumu uzvaras gājiens pār vispārsaprotamo un plakano ikdeinību, kurai pārkāpt ir bijis saistoši vienmēr - bet jo īpaši šajā laikā. 

Romānu tulkojusi Māra Poļakova.

Par pagrīdes klasiķi dēvētais Leonīds Dobičins dzimis 1894. gadā Lucinā (Ludzā), vēlāk ģimene pārcēlusies uz Dvinsku (Daugavpili), kur Dobičins dzīvojis līdz 1911. gadam. Studējis Pēterburgas universitātē, pēcāk pārcēlies uz Brjansku, kur sākās viņa literārā darbība. "Enpils" darbība notiek 20. gadsimta sākumā Dvinskā. Daudzas detaļas atainotas gandrīz dokumentāli precīzi, lielākajai daļai personāžu ir reāli prototipi.

"Enpili" mēdz salīdzināt ar hroniku, kurā nozīmīgi notikumi pielīdzināti nenozīmīgiem. Mēdz minēt kā romānu, kas veidots pēc kino montāžas likumiem; katrs teikums veidots kā lāse, kurā lūst pasaule.

Leonīda Dobičina romāns "Enpils" izdots sērijā "Orbītas bibliotēka".