Pēc tam, kad pirmajos divos raidījumos apspriedām Irānu un Slovākiju, domājām, ka varētu būt pienācis laiks kādai nedaudz eksotiskākai valstij. Un, sekojot informatīvajai telpai šeit, Latvijā, nevarēja nepamanīt milzīgo sabiedrības interesi par Kristīnes Misānes lietu un viņas izdošanu Dienvidāfrikas Republikai (DĀR). Papētot dažādus komentārus par šo lietu, uzmanību piesaistīja dažādi aizspriedumi un mīti, kas Latvijas iedzīvotājiem ir radušies par šo valsti. Un tāpēc arī  izlēmām parunāt tieši par Dienvidāfrikas Republiku! 

Rīgas Stradiņa Universitātes lektors Mārtiņš Daugulis ieskicē Dienvidāfrikas Republikas vēsturisko attīstību. Liela loma DĀR attīstība ir aparteīdam, kas tur valdīja 20. gadsimta otrajā pusē.

2019. gadā tika atzīmēti 25 gadi kopš aparteīda oficiālas izbeigšanas, taču jautājums ir par to, vai tas patiešām ir aiz muguras.

Latvijas Kultūras akadēmijas lektore Signe Kazāka savulaik dzīvojojusi DĀR un strādājusi tur brīvprātīgo darbu. Viņa arī atzīst, ka par spīti mēģinājumiem saliedēt sabiedrību, tas ne visai veiksmīgi izdodas. Tas ir arī valsts attīstību bremzējošs faktors.

Tajā pašā laikā zimīgs ir fakts, ka valstij ar izcilību nav problēmu. DĀR ir vienīgā valsts, kurā atrodas iela kurā dzīvojuši divi Nobela Miera prēmijas laureāti: tas ir Nelsons Mandela, kurš šo prēmiju ieguva 1993. gadā kopā ar valsts prezidentu Frederiku Vilhelmu de Klerku, un arhibīskaps Dezmonds Tutu, kurš Nobela miera prēmiju ieguva 1984. gadā.

Kopumā 11 šīs valsts pārstāvji ir ieguvuši Nobela prēmijas dažādās kategorijās.