“Neatkarīgi no tā, kur atrodies, kaut vai drošībā, mierīgā vidē, tomēr kāda daļa no tevis vienmēr ir bēdās un satraukumā,” tā sarunā ar Rihardu Plūmi norāda Olha Horbenko - ukrainiete, kura pēc lielā kara sākuma ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju. Kā iejusties Vācijā, kāda ir attieksme pret tur mītošajiem krieviem un kāda ir vāciešu izpratne par karu un attieksme pret ukraiņiem?

Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
·       Francijas prezidents neizslēdz Eiropas karavīru parādīšanos Ukrainā. Ko nozīmē šis pārsteidzošais paziņojums? 
·       Vai Francija un Vācija stīvējas par līdera lomu? 
·       Kā Zviedrijas pievienošanās NATO ietekmēs 5. panta realizāciju Baltijā? 

 

Epizodes gaita: 

00:31 Ievads
04:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
05.26 Pirmo reizi no Eiropas līderiem izskan frāze par to, ka nav izslēdzama versija par Eiropas valstu karavīriem Ukrainā – spēcīgs un nozīmīgs signāls Krievijai.
10:00 Ukrainas tēma – arēna cīņai par dominanci starp Parīzi un Berlīni?
11:58 Nav skaidrs Francijas palīdzības apjoms.
12:39 Vācija patiesībā dara ļoti daudz, ar komunikāciju rada sev problēmas.
15:27 Šī nav tikai bravūrīga runāšana, bet apliecinājums, ka Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu. Katrs citādā veidā.
17:25 Latvijā izraisījusies diskusija par NATO 5.pantu, bet kā NATO spējas īstenot aizsardzības pasākumus ietekmē gaidāmā Zviedrijas pievienošanās aliansei, kas pēc Ungārijas parlamenta balsojuma ir zaudējusi pēdējos šķēršļus?
24:55 Rihards un Dīvs par Kristīnes teikto
27:04 EXPLAINER: Cik daudz ārzemnieku karo Ukrainas pusē? UN ko pretī liek Krievija?
28:50 EXPLAINER: Cik daudz ukraiņu pārcēlušies uz Eiropu un kāda viņu dzīve Eiropā?
32:23 Rihards par pieredzi kādā Minhenes krodziņiem ar krievu un ukraiņu kompāniju.
33:53 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Olhu Horbenko, - ukrainieti, kura pēc lielā kara sākuma pārcēlās uz Vāciju.
35:48 Olha par to, ka, pirms lielā kara sākuma, ar ģimeni dzīvojusi Dņipro un pēc tam Kijivā. 
Tēvs un meita šobrīd dzīvo Kijivā
37:11 Pārcelties prom no Ukrainas ir sarežģīts un ļoti individuāls lēmums katram.
41:39 Olha par sevi kā diplomētu psihologu, kas jau 17 gadus palīdz grūtniecēm un dzemdību laikā. Tagad ir diplomēta dūla.
44:32 Sākoties karam, kā dūla varēja palīdzēt ļoti daudzām ukrainietēm Vācijā.
48:51 Pat ja būtu iespēja, vīrs visdrīzāk no Ukrainas prom nebrauktu.
50:01 Meita uz kara atnākšanu reaģēja ļoti emocionāli, tādēļ ar bērniem pameta Ukrainu.
50:55 Pēdējās dienās pirms lielā kara.
54:29 Lielā kara pirmās dienas.
58:28 Pametot Kijivu, nebija domas, ka tas būs uz mēnešiem vai gadiem.
59:19 Sākumā izmitinājās Užgorodā, bet uz Vāciju pārcēlās pēc draudzenes ieteikuma.
1:01:00 Šķiršanās no vīra, kurš palika Ukrainā, bija ļoti smaga.
1:02:04 Ceļš uz Vāciju.
1:03:28 Eiropā sastapās ar necerēti pozitīvu uzņemšanu.
1:10:58 Ukraiņu diaspora Minhenē ļoti aktīva un atsaucīga.
1:12:35 Apgūst vācu valodu, jo tā ir gan nepieciešamība, gan iespēja.
1:13:56 Meitai skolā gāja grūti, viņa ilgojās pēc mājām, tādēļ pēc pusotra gada Vācijā tik nolemts, ka viņa atgriezīsies mājās.
1:16:38 Olha par palikšanu Vācijā, kur viņa nevar dot lielāku labumu, nekā esot Ukrainā.
1:18:44 Kāpēc krieviski vairs nevēlas runāt.
1:23:11 Vāciešu attieksme pret notiekošo Ukrainā.
1:28:27 Attieksme pret karu sašķēlusi daudzas ģimenes.
1:31:06 Olha ukraiņu mobilizācijai Eiropā netic.
1:32:46 Attiecības ar Minhenē dzīvojošajiem krieviem.
1:36:58 Kāpēc svarīgi, lai Ukraina šajā karā uzvarētu.
1:40:47 Sarunas beigas.
1:41:06 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
1:42:15 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs