Kā gan tehniskais progress izmaina mūsu domāšanu un skatu uz lietu kārtību. Mūsdienās vienkāršākās elektroniskās ērģelītes, klavierītes vai sintezatoru – kā nu kuram labāk tīk – var iegūt īpašumā jau par pāris desmit naudiņām. Ja pagājušā gadu simta vidū pie mums bija iespēja uzspēlēt uz Vācijas Demokrātiskajā republikā izgatavotajām ērģelītēm ar maģisko nosaukumu „Ionika”, tad tu biji vīrs. Līdz tam laikam arī pasaulē ar elektrības palīdzību radītas skaņas savos sacerējumos izmantoja pārsvarā tikai akadēmiskās mūzikas komponisti.

Masīvās un dārgās iekārtas pieejamākas plašākam, tātad arī populārās mūzikas mākslinieku lokam padarīja sākumā radiolampu un pēc tam tranzistoru un mikroshēmu uzvaras gājiens. Šodienas mūzikas pasaule nav iedomājama bez tāda žanra, kā elektroniskā mūzika. Vai vismaz elektroniskajiem mūzikas instrumentiem.

Elektroniskā mūzika mūsdienu izpratnē uzplauka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un viens no vīriem, kurš stāvēja pie šī mūzikas stila šūpuļa bija grieķu mūziķis un komponists, kuru pasaule pazīst ar vārdu Vangelis (1943.-2022.). Šonedēļ apritēja astoņdesmit gadi, kopš Vangeļa dzimšanas un raidījums Dzīves ritmi mūzikā veltīts viņa atcerei, jo arī vēl šodien viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem māksliniekiem elektroniskās mūzikas žanra vēsturē.