Bērni un laika izjūta: kā mācīt izprast laiku un pulksteni

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Izprast laiku, sajust laiku ir prasme, kas ir jātrenē, atzīst raidījuma Ģimenes studija viešņas.  Uzklausām idejas, kā mācīt bērnam izprast laiku un kā sadraudzēties ar pulksteni, respektīvi pazīt pulksteni.

Vietnes "Uzvedība.lv"  veidotāja Līga Bērziņa, skaidrojot, kas cilvēkiem veido sapratni par laika izjūtu, atzīst, ka bieži arī pieaugušajiem laika izjūta nav izveidojusies. Ir cilvēki, kas regulāri kavē, un ar laika plānošanu arī daudziem pieaugušajiem ir grūti un ar spējām uzstādīt reālistiskus mērķus, kā arī paveikt darbu laikā un apjomā. 

"Līdz ar to grūti iemācīt bērniem to, ko paši neprotam," norāda Līga Bērziņa.

Latvijas Montessori asociācijas valdes priekšsēdētāja, pirmsskolas izglītības iestādes “Pērļu māja” vadītāja Zane Baltgaile bilst, ka prasmi izprast laiku palīdz zināma rutīna un režīms.

"Mazā vecumā palīdzēt bērnam šo prasmi attīstīt ir arī vecāku atbildība," uzskata Zane Baltgaile.

"Paralēli rutīnai un režīmam izpratne par laiku ir cieši saistīta ar spēju abstrahēt lietas un procesus," norāda Zane Baltgaile. Viņa arī min, ka agrīnā vecumā bērniem nav spējas abstrahēties. Izpratne par laika ritējumu, dienām, mēnešiem un gadalaikiem katram nobriest individuāli, pirmsskolas vecumā bērni to cik dziļi neuztver. Laika izpratne parasti nobriest vecumā, kad bērns sāk iet uz skolu, bet tas turpinās arī sākumskolā.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja Marta Radziņa arī atzīst, ka bērniem, nonākot skolā, laika izjūta ir atšķirīga.

"Bērniem nonākt skolā, ikdienas rutīna kļūst konkrētāka un plūdums nav tik lieks, kā bijis iepriekš. Bērni, kas nonākuši līdz apzinātības sajūtai laika izjūtas ziņā, tiem ir vieglāk, bet bērniem, kuriem ir bijis grūti ar laika izpratni, ir sarežģītāk," analizē Mārta Radziņa.

Skolotāja iesaka vecākiem nesatraukties, ka bērns pirms došanās uz skolu, pulksteni īsti nepazīst, lai arī viņam ir pirms tam mācīts. Tehniski būs iemācījies stundas un pusstundas noteikt, bet izprast pulksteni varēs vēlākā vecumā. Pulksteni pazīt iesaka mācīt, izmantojot pulksteni, kur var grozīt rādītājus, rādīt un stāstīt.

Līgas Bērziņas idejas un ieteikumi laika sajūtas mācīšanai

• Māciet bērniem pulksteni. Ja bērns nepazīst pulksteni, jūs varat uzzīmēt modeļus – kad mazais rādītājs būs uz 6 un lielais uz 12, mēs dosimies peldēt. Te nav jāpazīst cipari, pietiek ar to, ka bērns pazīst un spēj salīdzināt attēlus.
• Mēģiniet vadīt nevis laiku, bet enerģiju. Tas nozīmē saprast sevi, saprast, kad tu spēj izdarīt vairāk, un kad - mazāk. Atklāti pasaki bērnam un citiem ģimenes locekļiem, kā tu jūties, kurā laika posmā. Tas ir īpaši svarīgi tieši pašlaik, kad vēl notiek darbs no mājām.
• Ja bērni daudz uzdod jautājumus, “kas būs pēc tam?, ko mēs darīsim vēlāk”, pievērsiet pietiekamu uzmanību bērna sagatavošanai pārmaiņām. Spontanitāte ir brīnišķīga, bet ne visiem.
• Ja bērni ir trauksmaini, mājās var palīdzēt pulksteņi ar sekunžu radītajiem – jo mēs redzam, kā laiks iet uz priekšu. Jo trauksmaināki ir jūsu bērni, jo svarīgāk viņiem ir iemācīties laika izjūtu un pazīt pulksteni, savādāk viņi var mēģināt paātrināt laiku nepatīkamās situācijās, laužot priekšmetus vai citādi dinamiski uzvedoties, jo tad notikumi sāk ātri risināties.
• Nenovērtē par zemu rutīnas spēku. Rutīna un tradīcijas signalizē, ka dzīvē viss ir drošībā.
• Seko līdzi savai retorikai. Nelieto “tūlīt”, ja tas nebūs tūlīt, nelietot “pagaidi minūtīti”, ja tā nebūs minūtīte. Ievēro konsekvences – viena stunda ir patiešām viena stunda. Savādāk bērni iemācīsies šķību laika relativitāti, un viņam būs grūti sevi disciplinēt visu dzīvi.
• Uzdod bērnam jautājumu, “kā tu domā, cik ilgi tas mums aizņems laiku?” Un salīdzinām. Tas radīs izpratni, cik ilgi kurš darbiņš aizņem laiku. Šī prasme noderēs visu dzīvi.
• Ja bērns nespēj saņemties izdarīt savus darbiņus, noderīga būtu saruna, ka laiks sastāv no procesiem, nevis lietām. Ja bērns redz lietu “izdarīt mājas darbu”, viņš var sastingt. Procesi ir saprotamāki. Process ir “atvērt grāmatu”, atvērt burtnīcu, uzrakstīt datumu utt. Un katrs process sastāv no daudziem maziem procesiem, kurus mēs varam skaldīt līdz bezgalībai. Tās būs aizraujošas sarunas, kas mainīs bērnu izpratni par pasauli, un viņi iemācīsies nebaidīties no problēmām, jo redzēs tās sadalāmās vienībās.
• Mācam bērniem izvēlēties prioritātes. Pajautājiet – mums ir laiks vai nu vecmāmiņas apmeklējumam vai arī peldei. Ko izvēlēties? Kādi plusi un kādi mīnusi ir kurai izvēlei?
• Ļauj bērnam mācīties no konsekvencēm. Ja bērns ir nokavējis, nemeties uzreiz mierināt ar saldējumu. Būtiskākais jautājums ir “Ko nākamreiz darīt savādāk?”
• Sēžam ar acīm ciet un skaitām pus minūti, minūti, piecas minūtes. Šī ir lieliska spēle mašīnās, un jebkurā citā vietā, kur nepieciešams mierīgs gaidīšanas laiks.
• Izmantojiet smilšu pulksteņus zobu mazgāšanai, tikšķošos virtuves pulksteņus lai mērītu atlikušo laiku datorspēlēm, laikam, lai pārslēgtos starp aktivitātēm
• Mācieties reverso plānošanu – nosakiet, kur un cikos jums jābūt un tad kopīgi skaitiet laiku atpakaļ, atzīmējot būtiskākos pieturas punktus līdz sākuma aktivitātei. Maziem bērniem būs grūti izsekot visam līdzi, bet arī jūsu skaļā domāšana ļaus viņiem justies droši un dos kontroles sajūtu pār situāciju. Un jūs redzēsiet – viņi arī būs lieliski atgādinātāji. Ar laiku.
• Apbalvojiet sevi un savējos par iekļaušanos laikā.
• Uzinstalējiet aplikācijas – atgādinājumus, kalendārus, modinātājus. Bērni lieliski apgūst ne tikai spēles, bet arī digitālos palīgus un arī labprāt tos izmanto
• Trenējiet apzinātību, “šeit un tagad mirkļus” - skatieties uz sveci, vērojiet ugunskuru, mācieties elpošanas vingrinājumus (jā, elpošanai arī ir tieša saistība ar laika izjūtu), aprakstiet kādu priekšmetu, spēlējiet vārdu spēles, priecājieties pat putnu lidojumā, vērojiet mākoņu formas utt. Lai laiku vadītu, tas jāprot arī apstādināt.