Divgadnieces vadīts ceļojums pa Eiropu. Pieredzē dalās vecāki Kaspars un Zane Breidaki

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Gada sākumā vairākos plašsaziņas līdzekļos varēja lasīt, ka improvizācijas aktieris, radio balss un pasākumu vadītājs Kaspars Breidaks kopā ar ģimeni devies pusgadu ilgā ceļojumā pa Eiropu. Un ka tas ir Kaspara un Zanes meitiņas divgadīgās Amēlijas vadīts ceļojums – mierīgs, plūstošs. Tāds, kurā labi jūtas visi – gan vecāki, gan arī bērns.

Kaspars arī minēja, ka šādam lēmumam ir divi iemesli: vispirms meitiņa vēl nav uzsākusi bērnudārza gaitas un vecākiem nav jādomā, ko viņa nokavēs vai palaidīs garām. Un otrs iemesls – pandēmija būtiski ierobežoja Kasparu kā aktieri, izrādes bieži tika atceltas un darbs uz pilnu jaudu nevarēja notikt , tāpēc ģimenes lēmums –kādu brīdi izrauties no ikdienas, tikai ceļot un būt kopā, bija tieši laikā. Tagad viņi ir atgriezušies – Kaspars ir darbos ar dubultu jaudu un enerģiju, bet Zane darbošanos ar teātri, bērniem un pasākumiem nomainījusi uz baristas ampluā.

Ģimenes studijā Zanes un Kaspara Breidaku iespaidi un atziņas pēc ceļojuma. Amēlija sarunā nepiedalās, viņa labāk zīmē.

Kopīgajam ceļojumam sekoja vēl Zanes un Kaspara atsevišķi izbraucieni ar draudzenēm un draugiem attiecīgi, kā arī kopīgs ceļojums uz Sāremu. Visi trīs kopā Breidaki pabija Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā un Austrijā

"Galvenais uzstādījums bija plūst kopā, lai bērns ietekmē, kur un kā braucam. Diži nesteidzāmies," atzīst Kaspars.

"Nezinu, vai sanāca plūst un  nesteigties. Sākotnēji mērķis, ietverot trīs valstis, bija ambiciozs. Gribējās plūst, rezultātā gandrīz pēc trim dienām kaut kur pārbraucām, baudot kultūru, dabu, arhitektūru. Tā plūšana bija saistīta vairāk ar Amēliju. Tas bija eksperiments, nezinājām, cik labi viņa iejutīsies, vai tiksim, kur gribējām nokļūt. Vai vispār izdosies.

Tas bija eksperiments," vērtē Zane.

Kaspars piekrīt, ka nav zinājuši, vai meitiņa kāps nākamajā dienā mašīnā, vai gribēs, jo kādreiz bijis izaicinājums aizbraukt no Rīgas līdz Cēsīm.

"Beigās Amēlijā mūs izaudzināja vairāk, nekā mēs viņu gribējām izaudzināt. Mums palīdzēja augt un saprast, ka viņa ir gatava pielāgoties. Viņai ir galvenais saprast spēles noteikumus un ja viņai kaut ko piedāvā, viņa ir gatava sadarboties. Ik pa trīs, četrām stundām kādas šūpoles, un viss notiek," bilst Kaspars.

Ik pa trīs dienām nobrauca apmēram 200 km. Ilgākais laiks mašīnā bijis trīs stundas. Šādam ceļojumam Breidakus iedvesmoja grāmata "Family adventure", kurā apkopoti ģimeņu stāsti no visas pasaules, kā ir ceļot ar bērniem dažādos vecumos. Tur bija arī padomi.

Vecāki sapratuši, ka bērns nav apgrūtinājums, ja spēj izvirzīt savas vēlmes un pielāgoties. Kaspars kā piemēru min Seviļu, kurā esot šķiet, ka vajadzētu maksimāli izbaudīt, apmeklēt visas tūristu iecienītās vietas. Bet tajā dienā viss ko gribās, ir ēst mango saldējumu un skatīties flamenko dejas. "Tad atlaid savu iekšējo dzinuli un ļauj visam notikt mierīgāk," uzskata Kaspars.

Viena no vecāku atziņām, kad jautā par bērna spēju pielāgoties, - viņas mājas ir tur, kur mēs esam kopā.

Vai divgadnieks vēlāk dzīvē atcerēsies šo piedzīvojumu? Ja arī nē, notikumi, kas piedzīvoti jebkurā gadījumā atstāj kaut kādu nospiedumu. Gribēja būt kopā, pieredzēt kopā.

"Atceros spilgti pašu sākumu, kad no Parīzes startējām, mēs pieķērām klāt Disnejlendu. Man kaut ko redzēt, ir viens, bet man kā  tētim redzēt, kā mans bērns redz lietas, tās ir citas emocijas. Vai Portugālē atbraucām un skatāmies uz milzīgo okeānu. Viņu nekas nevar dabūt mierā pusstundu no vietas. Pie okeāna nosēdējām 45 minūtes, pat nerunājot. Tu vienkārši skaties uz tiem milzīgajiem viļņiem, to spēku. Tie mirkļi...

Es netaisīšu viņai eksāmenu pirmajā klasē, neprasīšu - atceries ceļojumu, kur bijām. Ne taču. Bet es ticu, ka tas viņu arī iedrošina - dažādie cilvēki, viņi runā citās mēlēs, atšķirīgi koki, zeme cita. Tas kopā veido spēcīgāku pamatu plašākam redzeslokam tālāk," pārliecināts Kaspars.

Zane bija atzīmējusi vietas, kurās gribētu nokļūt, ja tas bija pa ceļam apskatīja. Bet lielākoties ceļojumu plānoja paša ceļojuma laikā, dzīvokļu saimnieki ieteica vietas, ko apskatīt. Ceļojums veidojās saistībā ar cilvēkiem, ko satika.

Zane un Kaspars atzīst, ka ceļojuma iespaidu ir tik daudz, ka grūti vienā sarunā izstāstīt. Tāpēc viņi lasa arī pierakstus, dienasgrāmatu, kas tapusi ceļojuma laikā.