Latvija bez bērnunamiem: kas traucē īstenot mērķi un sniegt ģimenisku vidi katram bērnam

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vai esam pietuvojušies valsts izvirzītajam mērķim "2021.gads - Latvija bez bērnunamiem", kas traucē sniegt ģimenisku vidi katram bērnam un kā Kapseļu ielas bērnunama darbiniekiem un tur mītošajiem bērniem izdevies nepazaudēt ar sabiedrību arī pandēmijas laikā, interesējamies Ģimenes studijā.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Rita Paršova skaidro, ka ieviesti vairāki atbalsta pasākumi:

• paaugstināts atbalsts audžuģimenē esošā bērna uzturam,
• paaugstināta audžuģimeņu sociālā aizsardzība,
• ieviesta jauna audžuģimeņu forma - specializētās audžuģimenes,
• izveidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri,
• palielināta atlīdzība par adoptējamo bērnu, izveidota audžuģimeņu informācijas sistēma,
• ieviests adopcijas pabalsts un no 2021. gada jūlija pieaugs pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu.

Paršova norāda, ka šie atbalsta pasākumi ir ietekmējuši bērnu skaita samazinājumu institūcijās. 

Kustības “Plecs” vadītājs Jānis Erts ir gandarīts, ka uzņemošās ģimenes vairs nav atstātas vienas un izdarīts ir ārkārtīgi daudz, jo process ir uz ģimeni orientēts.

"Esam saskārušies, ja fundamentāli neizmainīsim bērnu politiku, šī ir robeža, pie kuras apstāsimies," norāda Jānis Erts. "Runājoties ar ģimenēm, analizējot atbalsta sistēmu, ja uzņem bērnu līdz 8-10 gadiem, ir svarīgi, ka neesi viens, bet uzņemot bērnu virs 10 gadiem, ir svarīga pārliecība, vai spēsi tikt galā, jo ir sistēmas ielaistās problēmas, jo bērni ir pārdzīvojuši ārprātu, vajag būtiskas prasmes un atbalstu. Šobrīd esošā sistēma ir ārkārtīgi sadrumstalota un nav uz bērnu orientēta."

Erts min trīs lietas, kas jāizdara, lai turpinātu samazināt bērnu skaitu bērnunamos:

• jārada vienota risku izvērtējuma pieeja;
• jārada vienota gadījumu vadība, kas vērsta un ģimenes un bērna atbalstu;
• agrīna pieeja prevencijai – agrīni ieraudzīt riskus, agrīna pieeja bērnu vajadzību monitoringam.

Valsts sociālā aprūpes centra "Rīga", filiāles "Rīga" vadītāja Ilze Dzene arī atzīst, ka pietrūkst vienotas politiskās pieejas pieejas, lai Latvija būtu bez bērnunamiem.

"Mēs sakām, ka bērnam ir jābūt centrā, bet tā diemžēl nenotiek vai notiek nepietiekami, sadarbība starp bērnu, bāriņtiesu vai politikas veidotājiem ir ierobežota," analizē Ilze Dzene. "Vienotības joprojām nav, lai tā būtu, ir kopā mērķtiecīgi jāstrādā. Bet tā ir arī katra institūcijas vadītāja atbildība un kā viņš redz šos bērnus - ģimenē vai vēsturiskajā sistēmā bērnunamos."

Valsts sociālā aprūpes centra "Rīga" filiāles "Rīga" sociālā darbiniece Estere Zemīte stāsta, lai arī pandēmijas laikā nevar rīkot pasākumus klātienē, lai meklētu bērniem mājas un rastu cita veida atbalstu, rīko atvērtos pasākumus "Facebook", savukārt zoom platformā rīko satikšanās pasākumus uzņemošām ģimenēm, iepazīstinot ar bērniem, kas ir bez vecāku gādības šajā aprūpes centrā.

Ģimeņu atbalsta centra “Tilts” pārstāve četru bērnu mamma Lilija Geža ir gandarīta, kā valsts sociālā aprūpes centra "Rīga" filiālē "Rīga" rūpējas par saviem bērniem un rūpējas par viņiem, kā par personību. Tas dod arī drosmi vecākiem uzņemt savā ģimenē bērnu ar īpašām vajadzībām. 

Daloties pieredzē, Lilija Geža atzīst, ka "šis solis prasa drosmi un paņemšanos, bet tajā pašā laikā ļoti uzrunā arī citus vecākus. Mani iepriecina, ka cilvēki saka: skatoties uz jums, mums rodas vēlme un pārdomas, vai mēs nevar uzņemt bērnu. Cilvēki redz personīgi, viņi redz ģimeni".