Aizvien biežāk jaunajiem vecākiem tiek piekodināts – neaizmirstiet parūpēties par sevi. Kāpēc tas ir svarīgi? Un kāpēc patiesas rūpes par sevi nenozīmē ne burbuļvannu, nedz gardu bulciņu, bet nepieciešamību darīt to, ko varbūt nemaz negribas, saruna raidījumā Ģimenes studija. Raidījuma viesi: ģimenes psihoterapeite, četru dēlu mamma Kristīne Maže, teologs, mācītājs, apzinātības skolotājs un psiholoģijas doktorants Indulis Paičs, uzņēmēja, divu meitu mamma Maija Bērtiņa un biedrības „Tēvi” pārstāvis un tētis Lauris Bokišs.

"Svarīgi, ka vecāki no mirkļus ķeršanas rūpes par sevi spēj pārvērst par sistēmisku lietu," uzskata Lauris Bokišs.

Indulis Paičs atzīst, ka savā ziņā šodien no jauna atklājam, kas ir rūpes par sevi.

„Ir vienkārši jāsaprot, ka labākais, kā es savam bērnam varu uzdāvināt labu tēti vai mammu, tādu, kas „neuzsprāgst” pie sīkumiem, ir parūpēties par sevi," norāda Indulis Paičs.

Tiesa, tam pretī ir virkne stereotipu, varbūt pats cilvēks tā nedomā, bet citi to pārmet, ka nav labi dot citiem pieskatīt bērnu.

"Ja vecāks ir fiziski un emocionāli nospiests, bērns to jūt un tādu arī saņem to vecāku. Zināmā mērā rūpējoties par sevi, mēs arī rūpējamies par pārējiem ģimenes locekļiem," atzīst indulis Paičs.