Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Pētām mācību grāmatu saturu. Cik atbilstoša mūsdienu bērnu spējām un uztverei ir skolas mācību grāmatu valoda un kā vērtējams mācību grāmatu saturs? Vai mācību grāmata spēj konkurēt ar digitāliem mācību līdzekļiem. Ģimenes studijā diskutē Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika, Izdevniecības “Zvaigzne ABC” eksperte mācību līdzekļu jomā Sintija Buhanovska, Drabešu Jaunās pamatskolas direktores vietniece mācību jomā un angļu valodas skolotāja Mudīte Grava un Valsts izglītības satura centra vecākā referente Aiva Šenne.
Pagājušais mācību gads bija pārbaudījums ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem. Tā kā mācības notika attālināti, vecāki daudz lielāku uzmanību pievērsa gan tam, kā tiek pasniegtas mācību stundas, gan izpētīja, kādi īsti ir mācību līdzekļi. Secinājumi nav viennozīmīgi. Apmēram trešdaļa vecāku Vieglās valodas aģentūras veiktajā aptaujā par mācību līdzekļu kvalitāti atzinuši, ka apgūstamā informācija ir grūti saprotama.
Irīna Meļņika norāda, ka kaut reizi katrs no vecākiem ir saskāries, ka nevar bērnam paskaidrot to, kas sarežģīti izklāstīts mācību grāmatā, jo paši nesaprot. Risinājums – mēģināt pasniegt mācību vielu vienkāršāk un saprotamāk, kaut vai pārformulējot teikumus.
Sintija Buhanovska skaidro, kādai jābūt mūsdienīgai mācību grāmatai un kā tādas top.
Pieejamās un piedāvātas mācību grāmatas vērtē arī Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas 10. klases skolēni Amanda, Katerīna, Kārlis un Juris.
Savukārt Mudīte Grava un Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas skolas bibliotekāre Rūta Ramona akcentē arī finansiālo aspektu, kas skolai ir būtisks, cenšoties nodrošināt jaunākās izdotās mūsdienīgās mācību grāmatas.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
1. Vislabākā būtu (jo tādas vēl nav) tāda mācību grāmata, kuru lietojot, skolēni par grāmatas valodu nedomātu, bet apgūtu tikai mācību priekšmeta vielu. Tas ir iespējams, un tā nav vieglā valoda, bet noteiktam izglītības posmam atbilstoša tekstveide.
IZCILS PARAUGS. Deviņdesmitajos gados apgāds „Zvaigzne ABC” izdeva grāmatas „Dabas mācība” - sākumskolas klasēm. Tās bija tulkotas no somu valodas, tātad arī to saturs bija „somisks”.
2. Visos mācību priekšmetos un visos izglītības posmos mācību grāmatu valodai ir jābūt sinhronizētai gan gramatiski, gan leksiski, gan sintaktiski. Tas ir jādara ar mērķi, lai , atkal iepriekš sacītais, skolēni ātri apgūtu mācāmo vielu, NEDOMĀJOT ( NETIKTU KAVĒTI!) PAR VALODU.
3. Lai novērstu dažādās skolēnu iespējas lietot mācību grāmatas, pamatdaļai ir jābūt konspektīvai, kā špikerim, bet sarežģītāki papildus teksti ir jānovieto pielikumos, tādējādi grāmata būs lietojama visiem skolēniem.
4. Īpaši šādi, iepriekš minētie, pielikumi būtu vajadzīgi sākumskolā , piemēram, mācoties matemātiku. Tas ir saistībā ar teksta uzdevumiem. Pielikumos ir jābūt MATEMĀTISKO DARBĪBU VĀRDNĪCAI (VĀRDNĪCĀM?), tajās ir jābūt visiem vārdiem vai vārdu savienojumiem, kuri teksta uzdevumā nosauc kādu no četrām matemātikas darbībām: saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, dalīšanu.
5. Ja tiktu ievēroti nosacījumi, kas minēti 1. – 4. Punktā, tad šādas mācību grāmatas būtu izmantojamas arī mazākumtautību skolās, īpaši ar krievu mācībvalodu.
Vēlreiz uzsvaru lieku uz to, ka tā nav vieglā valoda, bet vecumposmam atbilstīgu tekstu krājums.
Ar cieņu,
sākumskolas skolotājs Valdis Čeičs
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X