1753. gadā Viļņā izdotā "Evangelia toto anno" jeb "Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem" ir pirmais vietējo mācītāju mēģinājums iztulkot latgaliski Jaunās Derības tekstus un lūgšanas, poļu rakstībā atveidot augšzemnieku izloksni.

Latviešu valodniece Anna Stafecka min pirmo latviski izdoto grāmatu, kas ir saglabājusies. Tas ir vācu jezuīta Petra Kanīzija sastādītais katoļu katehisms, kas Viļņā iznāca 1585. gadā. Taču šodienas raidījuma stāsts būs par vajadzību un vēstures konteksta ziņā līdzīgu tekstu – 1753. gadā Viļņā izdoto grāmatu "Evangelia toto anno" jeb "Evaņģēliju visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem". Tā ir sarakstīta augšzemnieku izloksnē un, savukārt ir vecākā latviskā evaņģēlija grāmata Latgales latviešiem. Evaņģēliju tulkojumi un tiem pievienotās dažas lūgšanas ir neliela grāmatiņa, kas iespiesta antīkvā pēc poļu tā laika rakstības parauga. Atšķirībā no citiem seno grāmatu retumiem, “Evangelia toto anno” teksts faksimilā viegli pieejams arī mūsdienu lasītājam.

2004. gadā Latviešu valodas institūts izveidoja izdevuma faksimilu. Apmēram pusi no 2004. gada izdevuma aizņem “Evangelia toto anno” faksimils, tajā ir Annas Stafeckas zinātnisks apcerējums – latviešu, latgaliešu, lietuviešu un angļu valodās.

Boksterējot faksimila lappuses, atsevišķi vārdi rokā dodas viegli, citiem jāmeklē skaidrojums. 2004. gada izdevuma tapšanā tika iesaistīti arī matemātiķi, kā rezultātā tapis vārdu un to gramatisko formu rādītājs ar skaidrojumiem. Lai arī “Evangelia toto anno” lappusēs mīt trīs gadsimtus sena valoda, arī raugoties šodienas acīm, nav grūti nojaust pūles, kādas garīdzniekiem bija jāpieliek, lai vietējā valodā ne tikai iztulkotu Jaunās Derības tekstus, bet arī poļu burtiem atveidotu rakstībā augšzemnieku izloksni.

Jautājumu, cik ticams, ka pirms “Evangelia tot anno” latgaliski varētu būt iznākusi vēl kāda grāmata, kas nav saglabājusies līdz mūsdienām, vēlos pāradresēt otrai šī raidījuma sarunbiedrei, filoloģijas doktorei Skaidrītei Kalvānei jeb Nabadzīgā Bērna Jēzus Kongregācijas māsai Klārai. Māsa Klāra, atnākot uz interviju Radio, mani pārsteidz, izvelkot no kabatas skaisti restaurētu grāmatas oriģinālu – kabatas formāta grāmatiņu, 2004. gada faksimils nedod priekšstatu par tā izmēriem – un ar pietāti, taču bez baltiem cimdiem, sarunas laikā šķirsta to.

Māsai Klārai līdzi ir arī Kazimira Skrindas 1906. gadā, pēc latīņu drukas aizlieguma beigām, izdotais eveņģēliju izdevums. Abas grāmatas, vismaz pēc formāta, ir ļoti līdzīgas. Runājot par 18. gadsimta izdevumiem, daudz ir pārpratumu, minējumu, nezināmā, un tiem ir vērts izsekot, kaut vai lai saprastu cik viegli tādi rodas. Kaut vai pirms brīža Annas Stafeckas izteiktais minējums, ka pirms “Evangelia toto anno” ir bijusi vēl kāds, līdz mūsdienām nesaglabājies izdevums augšzemnieku izloksnē.

Grāmata “Evangelia toto anno” jeb "Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem" tiek uzlūkota par latgaliešu rakstu valodas pamatu. 1753. gada evaņģēliju tulkojums, kas balstīts uz poļu valodas rakstības principiem, tā aizsāktā rakstības un valodas izteiksmes tradīcija noteica latgaliešu rakstību vairāk nekā 150 gadu garumā, un līdz pat šai dienai tā ir atstājusi lielu ietekmi arī uz mūsdienu latgaliešu rakstu valodas normām.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: