Tikai viens no pašreiz valdībā esošajiem pieciem politiskajiem spēkiem – partiju apvienība „Attīstībai/Par!” - savā īsajā priekšvēlēšanu programmā paziņoja, ka gatavojas pašvaldību skaitu samazināt vismaz trīs reizes. Tagad administratīvi teritoriālā jeb pašvaldību reforma ir kļuvusi par vienu no Krišjāņa Kariņa valdības galvenajām prioritātēm un to plāno realizēt triecientempā. Cik karstas varētu izvērsties diskusijas un vai tiešām viss būs tik vienkārši, analizējam Īstenības izteiksmē.

Administratīvi teritoriālajai jeb vienkārši sakot - pašvaldību reformai - ir vairāki slāņi, un tas šo procesu padara daudz sarežģītāku nekā pirmajā mirklī šķiet. Pašreizējā diskusijā akcents tiek likts uz pašvaldību skaita samazināšanu, par pamatu ņemot vērā konkrētā vietā dzīvojošo cilvēku daudzumu.Bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Jaunās valdības deklarācijā ierakstīto darbu saraksts ir daudz pamatīgāks. Tāpēc arī gribētos, lai diskusijas jau tagad būtu ne tikai par pašvaldību lielumu un daudzumu, bet par daudz nopietnākām lietām, piemēram, kādus pakalpojumus pašvaldībām ir jāsniedz un kā nodrošināt, lai tie visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu vienlīdz kvalitatīvi, neatkarīgi no vietas, kur šie cilvēki dzīvo. Un, protams – kas par to visu maksās un cik daudz.