Alkohola tūrisms pierobežā: Vai akcīzes nodokļa celšana nozīmēs tā galu?

1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tai skaitā arī alum. Veikalu plauktos tas nozīmēs, ka alus cena kāps par aptuveni diviem centiem, kas nav daudz, vīni kļūs dārgāki par aptuveni 8 centiem, bet litra pudele stipro grādīgo dzērienu akcīzes dēļ sadārdzināsies par nedaudz vairāk nekā 80 centiem. Akcīzi plānots celt arī nākamajā gadā, kas nozīmē, ka alkohols Latvijā kļūs vēl dārgāks, bet cenu starpība ar kaimiņvalstīm mazināsies.

Šādas izmaiņas neatbalsta pierobežas pašvaldības, kurās pēdējos gadus strauji audzis kaimiņu igauņu un somu skaits, kas pie mums ierodas iegādāties grādīgos dzērienus, arī paēd, lej degvielu, pērk citas preces un tērē naudu Latvijā.

Pierobežas pašvaldībās norāda, ka turpinot celt akcīzi visa rosība pierobežā apstāsies un Latvija zaudēs miljonos eiro mērāmus nodokļu ienākumus. It īpaši svarīgi šo pārdomāt ir arī tādēļ, ka igauņi šobrīd ir iesaldējuši savu akcīzes nodokli un gaidāmajās parlamenta vēlēšanās daudzi politiķi sola pat samazināt akcīzes nodokli alkoholam.

Bet kāda nozīme pierobežas pašvaldībās un valsts budžetam kopumā ir tā sauktajam alko tūrismam un vai pēc akcīzes nodokļa celšanas tas viss tiešām varētu apstāties, interesējamies Īstenības izteiksmē.