Andris Akmentiņš par paliatīvo aprūpi: Stāsts var būt labs arī tad, ja pacients mirst

Turpinot paliatīvajai aprūpei veltīto projektu „Izmisuma zonā” šoreiz, galvenokārt, aplūkojamm pieredzi, organizējot paliatīvo aprūpi mājās. Šī stāsta galvenais varonis ir rakstnieks Andris Akmentiņš.

„Mēs to ne mirkli nesaucām par paliatīvo aprūpi. Mēs, protams, cerējām uz brīnumu,” bilst Andris Akmentiņš.

Viņš dzīvo Ventspilī. Uz turieni viņš pārvācās pēc sievas Ingunas nāves pirms aptuveni desmit gadiem. Viņai bija kaulu audzējs un teju gadu Andris, konsultējoties ar mediķiem, pats organizēja paliatīvo aprūpi viņai mājās.

Andris ļoti nopietni piegāja šim procesam un ir izveidojis speciālas tabulas ar rīcības plāniem, ko viņš pats sauc par „skrejceļiem”. Par paliatīvās aprūpes sistēmas organizēšanu paša spēkiem Andris uzsver: „Tāds „pareizi” vai „nepareizi” vispār nepastāv, labāk tad tēmēt uz „skaisti līdz pēdējam” vai izvēlēties jebkuru citu konceptu, galvenais cieņpilnu, jēgpilnu”.