Tāds stāsts iz dzīves – devos pie psihologa ar Gabrielu un psihologs paskatījās un teica, zini, mammu, psihologu tev vajag. Tāpēc, ka es jau principā biju uz tādas sabrukšanas robežas, jo tas tiešām bija smags periods.

Tik skaudri savu atgriešanos Latvijā kopā bērniem pēc Īrijā pavadītajiem septiņiem gadiem atceras Līga. Viņas dēlam te  bija jāsāk iet 1.klasē, bet, lai veiksmīgi varētu mācīties, nācās nomainīt pat trīs skolas. Cik gatavi esam uzņemt mūsu skolās mājupbraucējus, kuri izglītību jau  sākuši iegūt mītnes zemēs un kādi šajā ziņā ir izaicinājumi mūsu skolu pedagogiem?

Ieskatam, daži viedokļi:

Mūsu skolas vēl nav gatavas uzņemt šos bērnus, kas ir īsāku vai ilgāku laiku pavadījuši ārpus Latvijas.

Skolniekiem ir šī valodas barjera, kas ļoti traucē.

Tas ir numur viens šīs valodas zināšanas, otrs – viņam nav šis adaptācijas periods.

Tātad, cik smaga, domājot pārnestā nozīmē, ir mājupbraucēja skolas soma? To, uzklausot gan atbraucēju, gan pedagogu, gan arī amatpersonu viedokļus, skaidrojam Īstenības izteiksmē.