Izglītības un zinātnes (IZM) ministrija pērnā gada nogalē prezentēja augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas stratēģiju. Tajā piedāvāts gan mainīt iestāžu tipoloģiju, gan arī augstskolās veidot īpašas padomes, kas nāktu talkā finanšu pārvaldības jautājumos. Dokumentu jau plaši kritizējušas teju visas izglītības nozares organizācijas, īpašas bažas ir divām reģionu universitātēm par iespējamu statusa zaudēšanu pēc ministrijas virzītajām prasībām. Daugavpils Universitātes studenti apsver iespēju rīkot mītiņu.

Izglītības ministrija nule izstrādātajā augstskolu pārvaldības modelī, iestādes iedalījusi pēc konkrētiem tipoloģijas kritērijiem, kas cita starpā nošķir augstskolas un universitātes. Viens no publiskajā telpā visvairāk apspriestajiem ir studentu skaita kritērijs, lai iestāde varētu nest universitātes statusu. Proti, rosināts, ka par universitāti uzskatāma iestāde, kurā studē vismaz 4000 studentu (vidējā termiņā vismaz 5000 studentu), tostarp 15% jābūt starptautisko studentu īpatsvaram.