Pieaugušo pasaule ir strauja un reizēm arī ļoti nesaprotama. Ikdienā ir jākārto ļoti daudz un dažādu lietu. Jāiet pie friziera, ārsta, jāizsauc santehniķis. Varbūt ir tiesas prāvas vai šķiršanās. Parasti šos jautājumus risina sarunājoties, tomēr cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kuru bērni šajā pasaulē nākuši dzirdīgi, izmanto savas atvases, lai tulkotu visdažādākās situācijas. Kā ir būt nedzirdīgu vecāku dzirdīgajam bērnam, vecāku ausīm un logam uz pasauli, kurā cilvēki komunicē lietojot balsi? Vai bērniem ir jābūt vecāku dzīves starpniekiem un jāzina viss par savu vecāku dzīvēm? Par to saruna ar četrām dzirdīgām sievietēm – nedzirdīgu vecāku meitām – Brigitu Lazdu, Lauru Zeltiņu, Anželiku Bruži un Rotu Gulbi.

Brigitas Lazdiņas pieredzes stāsts.

Lauras Zeltiņas pieredzes stāsts.

Anželikas Bružes pieredzes stāsts.