„Mums nozīmēja dakters, ka mums ir trīs šļirces .. Šļirces ļoti stipras. Grūti ar tām strādāt. Nav ērti .. Nevar tik viegli dabūt to ēdamo .. Un tagad mēs sēdēsim un runāsim," tā stāsta Larisa Jefremova, kura Latvijas Radio silti un laipni uzņēma ciemos.

Istabā labsirdīgu smaidu man velta arī viņas 65 gadus vecā mamma Ņina. Mammai progresējošās slimības dēļ dzīve bez pārtikas enterālai barošanai nav iedomājama. Tas ir speciāls medicīnisks uzturs, kurā koncentrētā veidā iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīni. Šo barošanas veidu izmanto, ja pacients nespēj uzņemt pārtiku caur muti.

Pusgadu Larisa pati sedza izdevumus par šķidro pārtiku mammai. Pēc tam sāka interesēties, vai tomēr pastāv iespēja saņemt finansiālu atbalstu. No valsts instutūcijām saņēma vienui atteikumu pēc otra.

Uz sliekšņa, kad jāsāk pašam finansiāli rūpēties par enterālās pārtikas iegādi dēlam samērā nesen nonāca arī Aldis Lešinskis. Viņa dēlam Artim veselības problēmas sākās divu gadu vecumā, kad bija pirmā lēkme. Šobrīd puisim ir 18 gadu.

Raidījumā Īstenības izteiksme uzklausām tuvinieku pieredzes stāstus un skaidrojam, kādēļ reizēm slimniekiem vienīgā iespēja, lai nenomirtu badā, ir speciālā medicīniskā pārtika .