Šogad aprit desmit gadu, kopš arī Latvijā lietojam frāzi "ieslodzīto resocializācija". Varbūt savā ziņā izklausās pēc birokrātiska termina, taču resocializācijas nozīme ir būtiska – tai ir jāaizstāj tādi vārdi kā izolācija no sabiedrības un barga soda izpilde ar centieniem ieslodzītos dabūt atpakaļ normālā sabiedrībā.

Būtībā pirms desmit gadiem aizsākās grandiozas reformas ieslodzījuma jomā – divreiz maigāks kļuva Krimināllikums, tāpēc cīsiņu zagļus vairs neliek cietumos un tādēļ arī ieslodzīto skaits ir sarucis divas reizes līdz vēsturiski mazam, savukārt sistēmas attieksme pret ieslodzītajiem kļuvusi no brutālas soda izciešanas uz humānu vēlmi notiesāto mums, sabiedrībai, atdot labāku un derīgāku.

Raidījumā Īstenības izteiksme ieskatāmies divos plašos resocializācijas tematos – pirmkārt, kā sokas ar praktisko pusi un cik ļoti izdodas glīto resocializācijas teoriju pārvērst dzīvē, savukārt nākamajā raidījumā vairāk par to, kas pienācīgai resocializācijai traucē un kas un kad ir paveicams, lai mūsu visu nākotne šeit būtu drošāka un jēdzīgāka.