Pirms trim gadiem nepatīkamu ziņu saņēma pašvaldības, kurās ir internātskolas. Grozot Ministru kabineta noteikumus, lēma, ka no 2019.gada internātskolu uzturēšanas izdevumus jāsedz pašvaldībām. Tas pagaidām neattiecas uz speciālajām internātskolām, kurās mācās bērni ar garīgiem vai funkcionalitātes traucējumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka internātskolās ir atstumtības risks. Turklāt, kamēr internātskolas saņem valsts finansējumu par bērnu ēdināšanu, dzīvošanu internātā un citiem ar uzturēšanos saistītiem izdevumiem, citās pašvaldībās ir skolas ar internātu, kuras tās uztur pašas. Tas ir nevienlīdzīgi.

No 15 internātskolām, kas darbojās 2017. gadā, tagad ir septiņas. Plus vēl divas, kur ir gan speciālā, gan vispārīgā programma.

Lai saprastu, kā izmaiņas izskatās realitātē, Latvijas Radio devās uz divām internātskolām – vienu, kas plāno strādāt arī pēc finansējuma pārtraukšanas, un otru, kas no internātskolas pārtapusi par modernu pamatskolu.

Gaujienas ciemā, Apes novadā skolas trīsstāvu ķieģeļu ēka uzreiz izceļas uz reto privātmāju fona. Gaujienas internātpamatskolā galvenokārt strādā ar bērniem, kuriem ir garīgie vai funkcionalitātes traucējumi, tomēr no 71 pamatskolas bērna, vairāk nekā trešdaļa – 26 ir bez veselības problēmām un mācās vispārīgajā mācību programmā.

Savukārt Amatas novada pašvaldība lēma Drabešu internātskolu slēgt. Pirms diviem gadiem te dzīvoja bērni no visas apkārtnes. Šobrīd neviens bērns vairs šeit nenakšņo, jo internātskolas telpās izveidota moderna Drabešu jaunā pamatskola.

No ārpuses Drabešu jaunā skola ar neko neizceļas. Parasta divstāvu ķieģeļu ēka. Ieejot skolā, var dzirdēt mūziku. Sienas ir krāsainas, gaiteņos spilgti pufi. Katra klase atšķirīga, jaunas mēbeles, galdi ar ritentiņiem, lai viegli varētu pārvietot grupu nodarbībām. To pēc Amatas novada aicinājuma par mūsdienīgu izglītības iestādi pārveidojusi Kristīne Paisuma. Viņa saka, ka tas esot bijis viņas sapnis – uzbūvēt skolu no nulles. Un uzbūvēt tādu skolu, kurā arī viņa gribētu mācīties.