Bolderāja ir Rīgas nomale. No citiem mikrorajoniem ir īpaša ar to, ka tā ir norobežota no pārējās Rīgas – to apskauj Daugava, Buļļupe un Spilves pļavas, tāpēc izglītība citās apkaimju skolās nav viegli sasniedzama. Bolderājas 19. vidusskola ir vienīgā latviešu skola šeit, un tāpēc ir īpaši svarīga latviešu bērniem. Ir arī divas mazākumtautību skolas. Viena Bolderājas centrā – 33. vidusskola un nedaudz tālāk Daugavgrīvas vidusskola. Kamēr mazākumtautību skolās Bolderājā skolēnu skaits ir nemainīgs, latviešu skolā ik gadu audzēkņu paliek mazāk.

Nepieciešamais minimālais vidusskolēnu skaits klasē, vienīgo latviešu skolu Bolderājā ietekmējis tiktāl, ka šogad Bolderājā vairs nav nevienas vidusskolas klases. Bolderājā vairs nav iespējams iegūt vidējo izglītību latviski

Bolderāja ar savu noslēgtību ir īpaša apkaime. Un tieši tā arī ietekmē skolu izglītības kvalitāti. Ja mazākumtautību skolas var konkurēt savā starpā, tad latviešu skola zaudē ar to, ka tā ir vienīgā. Skolēniem nav izvēles - mācīties tuvu mājām, bet varbūt ne tik augstā līmenī, vai arī katru dienu ceļā pavadīt vismaz stundu. Šādu dilemu priekšā nonāk arī daudzas reģionālo skolu audzēkņi.

Kopumā pēdējos gados izglītība pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Liela daļa no tiem gan vēl nav pabeigt, tāpēc darba netrūks arī nākamajai valdībai un deputātiem. Jāturpina skolu tīkla optimizācija, jāpabeidz pāreju uz izglītību valsts valodā. Tāpat būs jāturpina meklēt līdzekļus skolotāju algu paaugstināšanai, jo pēc pedagogu algu palielināšanas grafika ik gadu skolotāju algām un arī augstskolu mācībspēkiem būs nepieciešama ar vien lielāka summa.