Jauno Mērnieku laiku kaislības Ziemeļvidzemē

Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, nav jau tā, ka cilvēkiem novados tā būtu pati aktuālākā tēma. Ir, kam ir vienalga, ir, kuri vērtē, ka mazo vietvaru ir par daudz, ir, kas atzīst, ka interneta un mobilā telefona laikā nu dien nav no svara, kur atrodas novada centrs.

Jā, protams, ir novadi, kuros tiek vākti paraksti pret reformu, veiktas aptaujas, pat domāts par tiesāšanos, bet lielākoties tās jau ir vietējo pašvaldību rosinātas aktivitātes. Taču  Ziemeļvidzemē ir divi novadi, kuros pašiem iedzīvotājiem, taujājot viedokli par reformu, vienaldzīgu atbilžu  nebūs.

Reforma ir pielikusi tādu punktu, kas neļāva man stāvēt malā, palikt gluži vienaldzīgam.

Tas, kas zīmēja karti, vai nu viņš ir politiska prostitūta, vai pārdevies kaut kam, vai arī viņš ir pilnīgs nejēga.

Tas kaut kas līdzinās Molotova – Ribentropa paktam.

Šie ir fragmenti no Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmēju un iedzīvotāju video vēstījuma sociālajos tīklos, tajā arī brīdinājums, ka gluži, kā barikāžu laikā, šo divu novadu iedzīvotāji ar lauksaimniecības tehniku ir gatavi doties uz Rīgu. Kas ir pamatā Rūjienas un Naukšēnu novadu iedzīvotāju protestam un vai tiešām šajā gadījumā nevarēja būt cits risinājums, skaidrojam Īstenības izteiksmē.