Kad ūdens sāk smelties mutē, atceras par meliorācijas sistēmu

Vasaras nogalē stipro lietusgāžu izraisīto plūdu dēļ Latgalē vien ceļiem un infrastruktūrai radītie zaudējumi krietni pārsniedz četrus miljonus eiro, taču tie nebūt nav pēdējie aprēķini, jo zemniekiem radītie zaudējumi vēl tikai tiek apkopoti. Pēc plūdiem, analizējot ārkārtas situāciju izraisījušos iemeslus, atbildīgie dienesti atzīmē ne vien kritiskos laika apstākļus, reģiona reljefu un ģeoloģiskās īpatnības, bet arī neapmierinošo, pat kritiskā stāvoklī esošo valsts meliorācijas sistēmu.

“Te, kur mēs tagad stāvam bija jūras, te divas nedēļas stāvēja ūdens,” Kārsavas novada Mežvidu pagasta Zemnieku saimniecības “Signija” īpašnieks Juris Poikāns savus augusta nogales spēcīgajās lietavās izpostītos laukus apseko vai ikdienu. Viņam ir izdevies nokult vien 300 hektārus labības, vēl tikpat daudz sējumu joprojām uz Latvijas Radio viesošanās brīdi aizvadītajā nedēļā atradās uz lauka. Cerība, ka no šogad tik daudzsološās ražas izdosies novākt vēl kādu hektāru, sarūk ne pa dienām, bet pa stundām – lai arī pēdējās dienas ir ievērojami sausākas un siltākas, lauki daudzviet ir tik pārmitri, ka ar tehniku tajos joprojām nav iespējams iebraukt.

50 stundas ilgušajās stiprajām lietusgāzēs, kad uz vienu metru zemes nolija vairāk kā 200 litru lietus ūdens, saskaņā ar LAD pašreizējiem datiem Latgalē applūda vairāk kā 15 000 ha lauku, tika sabojātas caurtekas, nelielie dažviet sakoptie, dažviet aizaugušie meliorācijas grāvji, strauti un upītes pārvērtās upēs un appludināja tīrumus un pļavas, sabojājot gan nelielos pašvaldības ceļus, gan valsts nozīmes šoseju. Ārkārtas stāvoklis tika izsludināts 29 Latgales novados.