Kādas pārmaiņas Rīgai nesīs "Rail Baltica"?

„Rail Baltica” mēdz saukt par gadsimta lielāko infrastruktūras projektu Baltijas reģionā. Tuvākajā desmitgadē „Rail Baltica” ātrvilciens trauksies arī caur Rīgu. Vai pilsēta ir gatava vērienīgajam projektam? Un cik pamatotas ir pilsētplānotāju bažas, ka iegūsim vien „divas sliedes pilsētas centrā”, bet ne sakārtotāku pilsētu, par to raidījumā Īstenības izteiksme.

„Es katru dienu šeit eju no LU kopmītnēm Zeļļu ielā uz Zinātņu māju,” saka students Mārtiņš, ko Latvijas Radio satiek pie dzelzceļa sliedēm Torņakalnā. Stingri iemītās dubļainās taciņas liecina, ka šī neoficiālā pāreja ir iecienīta.

„Šis maršruts sanāk par piecām minūtēm īsāks nekā pārējie,” saka Kristofers, kurš arī steidzas uz lekcijām pāri sliedēm. Kā te izskatīsies, kad cauri ies „Rail Baltica”, neviens no studentiem nav dzirdējis. Ja būs siena, nākšoties iet pa garāko maršrutu, viņi parausta plecus. Bet abi teic, ka labprāt ietu sliedēm pa augšu, pa gājēju tiltiņu, ja te tāds būtu.

„Tas būtu forši, ja te sakārtotu. Nebūtu pa dubļiem jābrien,” piebilst Kristofers.

Ja viss ies pēc plāna, kā gan tas mēdz arī nenotikt, tuvākajā desmitgadē Rīgu cauraudīs ātrvilciena līnija, ko vienā līmenī vairs nevarēs šķērsot pilnīgi nekur. Cik ērti un parocīgi būs sliežu šķērsojumi pa tiltiņiem vai tuneļiem, ir viens no jautājumiem, par ko pašlaik pilnas skaidrības vēl nav. Pilsētplānotāji jau vairākus gadus zvana trauksmes zvanus, ka „Rail Baltica” ienākšana Rīgā netiek uztverta gana nopietni – trūkst diskusiju par tās ietekmi uz pilsētvidi un pārliecinošas sadarbības starp iesaistītajām pusēm.