Cīņa ar klimata pārmaiņām ir viens no jautājumiem, kas aktīvi nodarbinās jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma deputātus. Daudzi no viņiem ir ievēlēti ar solījumu darīt krietni vairāk, lai apturētu atmosfēras sasilšanu, bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un apkārtējās vides piesārņošanu ar plastmasu. Jau līdz šī gada beigām politiķi cer vienoties arī par to, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai būtu jākļūst par klimatneitrālu teritoriju. Proti, bloka valstīm būtu jāsavāc vismaz tik pat daudz CO2 izmešu, cik tās rada.

Tādas valstis kā Polija un Čehija uzskata, ka šis mērķis ir pārāk ambiciozs. Turpretī citas zvana trauksmes zvanu un uzstāj, ka jārīkojas ir krietni straujāk. Pie otrās grupas pieder Somija, kas nolēma panākt klimatneitralitāti jau pēc aptuveni 15 gadiem.

Raidījumā Īstenības izteiksme stāsts gan par to, kā Somija plāno sasniegt šo ambiciozo mērķi, gan par to, kā Latvija gatavojas sasniegt premjera Krišjāņa Kariņa skaļi pieteikto mērķi padarīt Latviju par klimatneitrālu.