Lasīšanas vēsture 19.gadsimtā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieces Lilijas Limanes eseja.

“19.gadsimtu Latvijas vēsturē dēvē par garo gadsimtu, jo te kā karuselī notikumi strauji nomaina cits citu. Tostarp arī latviešu grāmatniecībā. Vairāk nekā jebkuru citu to dēvē par lasīšanas gadsimtu. Tā gaitā līdztekus kāpinātām poligrāfijas jaudām notiek neatgriezeniska pāreja no informācijas mutiskas aprites uz rakstisku, folkloru un skaļo lasīšanu nomaina klusā lasīšana. Tā būtiski maina teksta uztveri. Klusā lasīšana būtiski maina teksta uztveri, padziļinās līdzdomāšana, lasītājs pats nosaka uztveres tempu, dodot vietu refleksijai un analīzei, kas savukārt palielina lasītāja vajadzību pēc dziļāka teksta.

Lasīšana gūst demokrātisku raksturu. Tā vairs nav garīgās elites privilēģija, bet grāmatu pasaule ir kļuvusi par ikviena cilvēka dzīves ietvara daļu. Latviešiem pašiem attīstot savu valodu un kultūras autonomiju, ar inteliģences centieniem un grāmatas līdzdalību no vācu kundzībai pakļautu cilvēku masas tiek izveidota nācija, kas lasa,” stāsta Lilija Limane.