Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga lasa fragmentus no esejas "Meklējot lasītājus vai klausītājus" par lasīšanas vēsturi Latvijas teritorijā no 12. gadsimta līdz 16.gadsimta sākumam.

“Viduslaiku sabiedrībās lielākā daļa savstarpējās komunikācijas un rakstītās informācijas pārneses notika mutiski. Vairums cilvēku tolaik grāmatās rakstīto dzirdēja nolasītu priekšā dievkalpojumā, maltītes laikā vai svinībās. Sanāk, ka vajadzētu pētīt klausīšanās vēsturi lasīšanas vēstures vietā. Bet klausīšanās vēsture ir tik netverama, ka to ir gandrīz neiespējami rekonstruēt. Arī lasīšanas vēsture ir grūti tverama. Ir taču daudzreiz lasītas grāmatas, kuras ir gājušas bojā, un ne mazums grāmatu, kuras ir saglabājušās, iespējams, nav lasītas nemaz. Lasīšanas vēsture ir nenoteiktību un pieņēmumu pilns pētniecības lauks. Ir vairāki maldīgi pieņēmumi, kas traucē izprast lasīšanu pirmsmodernajā laikmetā – viens no tiem ir uzskats, ka mūsdienu lasīšanas pieredze, kas veidojusies 19.gadsimta lasīšanās un industriālās revolūcijas laikā, būtu attiecināma arī uz viduslaikiem. Mēs visbiežāk lasām klusām, viduslaikos vienmēr lasīja skaļi, gan sev, pie sevi murminot, gan citiem, kas lasīt neprata,” ievadā stāsta Gustvs Strenga.