Lai arī veikalos linu apģērba netrūkst, no Latvijā audzētajiem liniem austos kreklus, galdautus un gultasveļu pašreiz var atrast vien vecāsmātes pūralādē, jo jau vairāk nekā 10 gadus Latvijā linu nozare ir apsīkusi un audumi, linu šķiedra un linu produkti tiek ievesti no Eiropas Savienības un citām valstīm.

Linkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm, un agrāk linus audzēja visā Latvijas teritorijā. 1938.gadā lini Latvijā bija iesēti 63 000 ha lielā platībā, bet linu eksporta ziņā Latvija ieņēma 2.vietu pasaulē. Lielākās linu platības bija tieši Latgalē. Arī padomju laikos Latgale bija ne tikai zilo ezeru, bet arī zilo linu zeme. Kā uzsver kādreizējā Latvijas Linu asociācijas vadītāja Valentīna Lazovska, situācija krasi mainījās Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, jo tika pārtraukta subsīdiju izmaksāšana linkopjiem.

Sarūkot linu audzēšanas apjomiem, cits pēc cita tika likvidēti arī linu pirmapstrādes cehi  un  Latvijā audzēto un izgatavoto linu audumu vietā nāca produkcija no citām valstīm. Kā atklāj Ludzas amatnieku centra, kur top latgaliešu tautas tērpi, vadītāja Līga Kondrāte,  tagad latvieši un latgalieši savas tautu dejas dejo un Dziesmusvētku gājienā iet lielākoties apģērbos no Lietuvā un Baltkrievijā audzētiem liniem.