Māris Zanders: Informatīvais troksnis nogurdina un dara neuzmanīgus

Neatkarīgi no tā, cik rūpīgi mēs sekojam politiskajiem procesiem un t.s. topa tēmām konkrētajā brīdī informatīvajā telpā, vairumam ir pazīstama sajūta, ka politiķi un komentētāji nodarbojas ar muļķībām. Vai – ja izsakāmies saudzīgāk – tērē daudz laika un enerģijas jautājumiem, kas nav tā vērti. Piemēram, Saeima aizvadītajā nedēļā (25.aprīlī) ilgi un kaismīgi strīdējās par to, cik stundas drīkst strādāt ārzemju studenti Latvijā. Vai atcerēsimies, kādus vārdu plūdus vairākkārtīgi ir izraisījuši dažādi ar medībām saistīti jautājumi.

Vispirms jāsaka, ka šāda parādība sastopama visās valstīs. Mans mīļākais, hronoloģiski pēdējais, gadījums saistās ar Filipīnām, kur šī gada martā valsts prezidents Rodrigo Duterte paziņoja, ka vajadzētu – ne vairāk, ne mazāk – mainīt valsts nosaukumu. Pašreizējais, redziet, saistoties ar spāņu 16.gadsimta karali Filipu, vajadzētu kaut ko vairāk vietējā kultūrā sakņotu. Duterte piedāvā tātad Filipīnu vietā nosaukumu “Maharlika”, kas malajiešu valodā asociējoties ar “cēls, dižciltīgs”. Ir sākusies karsta diskusijā, kurā valsts vadītaja oponeti apgalvo, ka “maharlika” patiesībā saistās ar sanskritu un jēdzienu “spējīgs cilvēks”, un vēl citi saka, ka patiesībā vārds tulkojams kā “lielais penis”… [1]. Rodas likumsakarīgs jautājums, vai tiešām Filipīnās nav svarīgāku problēmu. Savukārt Šveicē pērnā gada novembrī notika kārtējais referendums, un papildus jautājumam par to, kas ir primāri – pašas Šveices vai Eiropas Savienības likumi, vēlētāji tika aicināti izteikt savu viedokli arī par to, ko darīt ar govju un kazu ragiem –  apzāģēt, vai atstāt, kā ir [2]. Es personīgi visnotaļ nopietni un ar simpātijām izturos pret dzīvnieku tiesību tēmu, bet neesmu pārliecināts, ka šīs tēmas iegūst, ja ļauj tās izlemt politiķiem un garlaikotai publikai.

[1] The Economist, 2019.gada 16.marts, 50.lpp.

[2] https://www.thelocal.ch/20181125/cow-horn-initiative-rejected-by-swiss-voters