Māris Zanders: Mežu veido ne tikai priedes un egles

Valsts svētkos vai – kā šogad iegadījies – arī tuvojoties valsts simtgadei, publiskajā telpā tiek pieminēti cilvēki, kuriem ir nopelni. Valsts izveidē, attīstībā, kultūrā utt. Un tas, protams, ir pareizi.

Cita lieta, ka cilvēka, nācijas atmiņa laikam iekārtota tā, ka vieglāk paturēt prātā tos, kurus mēs esam atzinuši par, ja tā drīkst teikt, pirmā plāna aktieriem. Vienlaicīgi ir tā, ka procesi nevar notikt – ja nu turpinām salīdzinājumu ar izrādi - arī bez otrā, trešā plāna aktieriem, kora, apgaismotājiem. Bet tos atceramies mazāk, vai nemaz. Tas nav pārmetums, jo tā vienmēr ir bijis un būs.

Tomēr es izmantošu šo iespēju, lai nedaudz haotiski pieminētu dažādas epizodes Latvijas vēsturē, kurās parādās šie otrā un trešā plāna cilvēki viņu nozīmīgumā. Epizodes, kas, manuprāt, apliecina to, ka svarīgi ir ne tikai, kā saka, hrestomātiskie uzvārdi, raidījumā Īstenības izteiksme bilst Māris Zanders.