Gribētu sākt ar kādu smieklīgu, bet patiesu atgadījumu zinātnes vēsturē, kas parāda, cik viegli veidojas pārpratumi, cik maz viens otru saprot ļaudis, kuriem principā vajadzētu būt nojausmai par to, ar ko kolēģi nodarbojas.

Tātad 1970.gadā astrofiziķis Vilems Leijtens lūdza ASV valdībai finansiālu atbalstu zinātniskas konferences sarīkošanai Skotijā. Plānotās konferences tēma bija objekti, ko astronomijā sauc par “baltajiem punduriem”. Drīz pēc lūguma nosūtīšanas Leijtens saņēma vēstuli no ASV Galvenā ķirurga biroja, kurā tika jautāts, vai konferences ietvaros iecerēts veikt eksperimentus ar cilvēkiem, kā arī tika atgādināts, ka ASV budžets neatbalsta konferences, kas veicina segregāciju pēc ādas krāsas, dzimuma utt. Īsi sakot, augsti kvalificēti mediķi izrādījās pilnīgi nezinoši par jaunumiem astronomijā (un droši vien otrādi…).

Un līdzīgi ir politikā, lai gan var šķist, ka “visi politiķi vienādi”, ka “visas partijas vienādas”. Līdz ar to, ja mēs mēģinām saprast Latvijas valdošajā koalīcijā notiekošo, mums jāņem vērā, ka runa ir par vienībām ar atšķirīgu iekšējo loģiku, domāšanas veidu, varētu pat teikt, temperamentu. Respektīvi, domāju, ka daudziem ir iespaids, ka šī koalīcija neizceļas ar stabilitāti, savukārt mana tēze ir tā, ka citādi arī nevar būt, ņemot vērā partiju atšķirīgumu.