Dziesmu un deju svētkos šovasar nepiedalīsies Mērsraga novads. Savukārt Zilupes novads otrā Latvijas malā, kas palika mājās pirms pieciem gadiem, uz šiem svētkiem vedīs pat divus kolektīvus. Kādi ir abu novadu stāsti par tikšanu un netikšanu uz dziesmu svētkiem un vai pēc tā varam spriest par kultūras dzīvi novados, stāsts raidījumā Īstenības izteiksme.

Iemesls, kādēļ sezonas pēdējā raidījumā Īstenības izteiksme Latvijas Radio devās uz Kurzemes pusi, ir dziesmu un deju svētki. Šogad tajos atkal sasniegts dalībnieku skaita rekords – 43 tūkstoši. Piedalīsies 118 no 119 Latvijas novadiem. Bet kas tad ir vienīgie, kas paliks mājās un kāpēc?

Silva Štreinerte Mērsraga Tautas namā ir deju skolotāja. Viņas vadībā šeit tautas dejas dejo 21 dāma. Taču deju svētkos šovasar viņas neredzēsim, jo sieviešu deju kopas uz tiem neaicina. Un neviena cita kolektīva, kas kvalificētos svētkiem, Mērsragā nav.

Savukārt trīsarpus tūkstošu iedzīvotāju lielais Zilupes novads palika mājās dziesmu svētkos pirms pieciem gadiem. Šogad pirmo reizi atjaunotās Latvijas laikā uz Dziesmu un deju svētkiem no nelielā Zilupes novada dodas veseli divi tautas deju kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs „Tracis” un vidējās paaudzes „Dancis”. Abus kolektīvus vada zilupiete Snežana Veikšāne. Kā Zilupe to dabūjusi gatavu?