No vairāk nekā miljona bēgļu, kas pagājušā gadā ierādās Vācijā, simtiem tūkstoši joprojām ir neziņā par savu likteni. Viņi joprojām gaida lēmumu sava patvēruma pieteikuma lietā, vai pat nav tikuši tik tālu, lai pieteiktos patvērumam. Izrādījies arī, ka daudzi no uzņemtajiem bēgļiem Vācijai vienkārši izbraukuši cauri, tālāk dodoties uz Zviedriju vai Somiju. Tomēr Vācijas iestādes līdz šim ir pieņēmušas arī daudz lēmumu, tostarp noraidošu. Pašlaik Vācijā dzīvo aptuveni 200 000 cilvēku, kuri tur nedrīkstētu dzīvot. Viņiem jādodas prom, jo patvēruma pieteikums pērn vai arī jau iepriekšējos gados noraidīts. Tomēr viņi nebrauc prom un arī piespiedu kārtā izraidīti netiek. Vācijas bēgļu lietu koordinators Pēteris Altmeiers nesen paziņoja, ka viņš vēlas, lai federālās zemes izraidīšanas apjomus šogad dubulto. Pašās federālajās zemēs prasība uzņemta īgni un pat ar sašutumu. Arī tur vēlas, lai izraidīšanas notiek aktīvāk, tomēr tur labāk nekā kanclera namā Berlīnē zina, cik dārgi laikietilpīgi un sarežģīti ir to panākt. Īstenības izteiksmē Toma Ancīša stāsta par to, kā notiek migrantu izraidīšana Vācijā un ar kādām grūtībām jāsaskaras darbiniekiem, kuri to organizē.

Diseldorfas starptautiskās lidostas reģistrācijas zāle. Apkārt skan ļaužu čalas. Ripinādami somas, uz reisiem steidzas prombraucēji, pēc atlidojušajiem ierodas sagaidītāji. Tepat netālu no termināļa nodalījuma, kurā parastiem pasažieriem ieeja liegta, uz skrejceļu nupat aizripojusi lidmašīna ar aptuveni simt pasažieriem. Tajā sēž cilvēki, kuri Vācijā vairs neatgriezīsies. Tie ir izraidītie patvēruma meklētāji. Viņu ceļā no termināļa līdz pat lidmašīnas trapam klāt bijusi Dalija Hēne (attēlā), jauna sieviete brūnā mētelī ar kupliem sprogainiem matiem. Pulkstenis ir apmēram divi pēcpusdienā, kad viņa pa personāla durvīm ienāk reģistrācijas zālē.

Viņas darbadiena, kas sākusies pulksten 7.30, tikko ir galā. Nē, vēl tomēr īsti nav beigusies, vēlāk izlabo pati Dalija Hēne. Viņa dosies mājās uz kaimiņpilsētu Ķelni, lai vakara stundas veltītu darbam ar dokumentiem, aprakstot dienā pieredzēto. Dalija Hēne strādā par izraidīšanas novērotāju. Viņas darbs nozīmē: būt klāt izraidīšanas procesā, uzraugot, vai netiek aizskartas deportējamo cilvēktiesības.