"Mīļais latvieti, celies nu, topi gaišs!" to varētu izvēlēties par moto ieskatam lasīšanas vēsturē latviešu zemēs 17.gadsimtā. Māras Grudules eseja.

"Reformācija, kas, tēlaini izsakoties, atver Bībeli plašam interesentu lokam, vairo lasītāju skaitu. Lasīšana pamazām kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Tā Zviedrijā ap 1680. gadu prot lasīt katrs otrais, kā vīrieši, tā sievietes.

Līdz ar tipogrāfiju un papīrrūpniecības attīstību grāmatas kļūst arī lētākas, papīrs – plānāks, lokanāks. Pieaug bibliotēku loma izglītības sistēmā un intelektuāļu namos. Plašas un gaišas ir bibliotēku telpas, interjerus papildina. Arī Baltijas muižās un pilīs bibliotēkas iegūst savu atsevišķu telpu. No Kurzemes hercogiem Ketleriem ir saglabājies 18. gadsimta grāmatu katalogs, kurā ir nepilni 3000 sējumu. Grāmatu vidū arī virkne izdevumu latviski," stāsta Māra Grudule.