Genādijs visu savu dzīvi ir pavadījis ārpus ģimenes. Dzīvoja bērnunamā, mācījās internātskolā, dzīvoja pansionātos, pabija arī psihoneiroloģiskajā klīnikā. Šīs Latvijai nav unikāls stāsts, arī tad, kad jau spēj par sevi parūpēties, cilvēki, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi, turpina dzīvot institūcijās. Līdzīgi kā slimnīcā, tur pabaro, cilvēkiem ir istabiņas, noteikts režīms. Tomēr tāpat kā slimnīcā tajā negribas aizkavēties pārāk ilgi.

Gadiem Genādija mērķis bija atrast savus radiniekus un viņam izdevās. Šis piedzīvojums viņu izvilka brīvībā. Tur nebija viegli. Šis ir dokumentāls stāsts, tomēr daļa stāsta varoņu ir miruši un ir notikumi vai atmiņas, kurus nebija iespējams pārbaudīt.

Šis stāsts Īstenības izteiksmē ir daļa no sabiedrisko radio starptautiska kopprojekta, kur vairāku valstu kolēģi veido katrs savu stāstu par kopīgu tēmu “Vaina un piedošana”.