Pārgalvība, alkohols, spēku pārvērtēšana peldoties noved pie letālām sekām

Mēģinot pārpeldēt ūdenstilpni pietrūka spēka. Izkrītot no laivas, nebija glābšanas vestes. Ienira, bet neizpeldēja. Peldoties palika slikti. Pie ūdenstilpnes tika atrastas vien drēbes. Ik gadu notiek vairāki traģiski negadījumi uz ūdens ar letālām sekām. Pērn saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem noslīkstot dzīvību zaudēja 124 cilvēki, tai skaitā bērni. Latvija šajā ziņā ir Eiropas Savienības topa līdere melnajā sarakstā, ja noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju – vidēji Eiropas Savienībā ir 1,1, tad Latvijā tas ir sešas reizes lielāks.

64% Latvijas iedzīvotāju peldēt neprot, vien 6% peld teicami

Rēzekne, Kovšu ezera pludmale. Mazākos bērnus pieskata pieaugušie, kuri stāv krastā vai iebriduši līdzās ūdenī. Savukārt pusaudžus ap gadiem trīspadsmit, četrpadsmit neviens neuzrauga, puiši izklaidējas un viens otram rāda, ko var paveikt ūdenī. Starp atnākušajiem ir arī tādi, kuri redzami malkojam alu. Peldētāji jūtas droši, pārliecināti un pat pārgalvīgi, kas noved pie traģiskiem negadījumiem uz ūdens. Latvijas Peldēšanas federācija ir satraukta par ik gadu noslīkušo cilvēku skaitu.

2018.gadā noslīka 124, 2017.gadā - 131 un 2016.gadā - 135. Latvijas Peldēšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs uzskata, ka ir kaut kas jādara, lai sabiedrība kļūtu apdomīgāka un situācija mainītos.