Dānija atrodas starp diviem ļoti populāriem patvēruma meklētāju galamērķiem, kas ir Zviedrija un Vācija. Tomēr pēdējos gados Dānijā uzņemto bēgļu skaits ir krietni mazāks nekā kaimiņos. Dānija ir darījusi daudz, lai sevi bēgļu acīs padarītu par pēc iespējas mazāk pievilcīgu galamērķi. Uzskatāms piemērs: bēgļu skaita kulminācijas laikā - 2015.gadā – Dānijas valdība ievietoja četrās Libānas avīzēs sludinājumus, kuri, kā ārvalstu prese atzīmēja, iekļāva nepateiktu, taču nepārprotamu vēstījumu: nebrauciet uz Dāniju. Vai tas nešķiet jau kaut kur dzirdēts? Taču, kādēļ tā ir labklājības valstī? Skaidrojusi Laura Dzērve.

Vispirms daži no reklāmā Libānas avīzēs minētajiem iemesliem, kāpēc bēglim atturēties no Dānijas. Citēti tika jaunie likumi, proti, ka ievērojami samazināti sociālie pabalsti: jaunpienācējiem bēgļiem līdz pat 50 procentiem. Kā rakstīja mediji, patvēruma meklētājs bez bērniem saņems ap 6000 kronu jeb ap 800 eiro. Tāpat vēstīja: lai iegūtu pastāvīgu uzturēšanās atļauju, jāprot dāņu valoda.

Pēcāk 2016.gadā Dānija uzmanību izpelnījās, kad tās parlaments pieņēma vienu no pretrunīgākajiem likumiem. Lai daļēji apmaksātu bēgļu uzņemšanu un mazinātu patvērumu meklētāju pieplūdumu, lēma par bēgļu vērtslietu un naudas daļēju konfiskāciju.

Jāpiebilst, ka Dānija nepiedalās Eiropas Komisijas piedāvātajā obligātajā bēgļu uzņemšanas programmā jeb bēgļu kvotu programmā. Tā ir to valstu vidū, kam paredzētas īpašas imigrācijas politikas atrunas, iestājoties Eiropas Savienībā.