Vēl pirms dažiem gadiem uz Krieviju pierobežas iedzīvotāji brauca pārsvarā tikai pēc degvielas un cukura. Pārvesta pāri robežai, degviela tālāk tika tirgota vietējiem iedzīvotājiem. Pēdējos gados šis bizness iet mazumā. Pateicoties pirms trīs gadiem ieviestajam atvieglotās robežšķērsošanas režīmam, uz Krieviju un Baltkrieviju dodas aizvien vairāk pierobežas ciematu un pilsētu iedzīvotāji, lai savām vajadzībām iepirktu ne vien degvielu, bet arī pārtikas produktus un medikamentus. Ko īsti nozīmē ar iepirkumu somu doties ik nedēļu pāri Eiropas savienības robežai, skaidrojam Īstenības izteiksmē.

 

Ir darbadienas pusdienlaiks. Braucot no Ludzas uz Terehovas robežkontrolpunktu pa ceļam Latvijas Radio satiek vien piecas no Krievijas puses braucošās vieglās un pāris kravas automašīnas. Pirms pāris gadiem uz robežu izbūvētā jaunā šoseja tukša.

Arī Terehovas robežkontrolpunktā Latvijas pusē ne kravinieku, ne vieglo automašīnu rindas nav. Robežsargi ātri izlaiž pāri Latvijas robežai kādu opelīti ar Latvijas numuriem. Savukārt Krievijas pusē robežsargi tik ātri nestrādā, tāpēc pirms iebraukt kaimiņvalsts teritorijā ir jāgaida pat vairāk nekā trīs stundas.

Maksims, gaidot savu rindu ceļā uz Krieviju ir pārliecināts, kamēr būs cenu starpība starp Krieviju un Latviju un pastāvēs iespēja tikt pāri robežai, viņa dzīves ritms un situācija kopumā nemainīsies. Iepērkot kaimiņvalstī produktus, saimniecības preces, degvielu, šobrīd varot ietaupīt pat trīskārtīgi.