Veidojot raidījumu Īstenības izteiksme par elektromobiļiem, Latvijas Radio žurnālists sev uzdeva jautājumu – vai šī tiešām ir mūsu nākotne un nav nekādu citu alternatīvu? Tāpēc šodien skaidrojam, kādas ir šobrīd pieejamās alternatīvās degvielas, kas palīdzēs atteikties no fosilā kurināmā un darbinās mūsu automašīnas nākotnē.

Iekšdedzes dzinēji nodrošinājuši mūsu transporta vajadzības gadu desmitiem un bijuši loģistikas un apgādes sistēmas stūrakmens. Tomēr arvien skarbākas ekoloģiskās prasības piespiež autoražotājus domāt par alternatīvām. Elektroauto pagaidām tiek uztverti neviennozīmīgi – tie nespēj konkurēt ar ierastajām automašīnām nobraucamajā attālumā ar vienu degvielas uzpildi un ir ievērojami dārgāki, tāpēc liela daļa sabiedrības tos pagaidām neuztver kā nopietnu alternatīvu. Lai iedrošinātu plašākas tautas masas braukt ar elektrību, autoražotāji arvien plašāk piedāvā mašīnas, kas apvieno gan elektrības, gan benzīna sniegtās iespējas.

Lādējami hibrīdi, ar kādiem pārvietojas arī Latvijā, visticamāk, ir īstermiņa risinājums, lai cilvēki pierastu pie elektriskajām mašīnām, taču transports, kas darbojas ar saspiestu dabasgāzi jeb CNG gāzi ir gan reāla alternatīva nākamajām desmitgadēm, gan jau šodien izmantojama tehnoloģija. Latvijā autotransportā gana plaši tiek izmantota sašķidrinātā naftas gāze jeb LPG, kas nopērkama daudzos benzīntankos. Latvijā saspiestā dabasgāze nopietni ienāca tikai pagājušajā gadā, kad Jēkabpils autobusu parks iegādājās septiņus autobusus, kurus darbina šī degviela.