LSM ziņās: Daugavpilieši ziemu gaida ar bažām: apkures sadārdzināšanās draud ar jauniem parādiem

Ar rudens iestāšanos, kā ierasts, dienas kļūst aizvien īsākas, naktis – garākas, laiks kļūst vēsāks, radiatori dzīvokļos – aizvien siltāki. Taču daudzi daugavpilieši aukstā laika iestāšanos gaida ar bažām, un ne bez iemesla. Siltumenerģijas tarifs pilsētā kopš aizvadītās apkures sezonas beigām no 48 eiro par vienu megavatstundu (MWH) ir pieaudzis līdz 63, kļūstot par vienu no dārgākajiem valstī. Kas izraisījis straujo siltumenerģijas tarifa kāpumu, vai no tā varēja izvairīties un kas šajā apkures sezonā sagaida daugavpiliešus, skaidrojam Īstenības izteiksmē.

Straujais siltumenerģijas tarifa pieaugums radījis ne vien satraukumu iedzīvotājos, bet arī nopietnas pretrunas Daugavpils pilsētas domes deputātu vidū. Oktobra vidū  "Latgales partijas" deputāti izstājās no Daugavpils pašvaldības koalīcijas, ko veidoja kopā ar esošā pilsētas mēra Riharda Eigima pārstāvēto “Mūsu partiju”, par vienu no galvenajiem iemesliem minot tieši siltumenerģijas tarifa pieaugumu.

"Ar savu rīcību, mēģinot savas neveiksmīgās saimnieciskās darbības rezultātus novelt uz koalīcijas partneriem, nekorektām un nomelnojošām runām viņi ir izveidojuši situāciju, ka koalīcijas līgums vairāk nedarbojas," tā pirms kāda laika skaidroja "Latgales partijas" deputāts, bijušais Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Daugavpilī centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta no trim siltumcentrālēm un desmit lokālajām katlumājām. Kā pamata kurināmais centrālēs ir dabasgāze, dažās lokālajās katlumājās izmantoto granulas un malku. Līdz ar to siltumenerģijas tarifs Daugavpilī ir ļoti atkarīgs no dabasgāzes cenas. Pašvaldības uzņēmums "Daugavpils siltumtīkli", kas piegādā siltumu iedzīvotājiem, daļēji ražo siltumenerģiju paši, un daļēji iepērk no privātajiem uzņēmumiem.

Raidījuma autors Ivars Soikāns.