Lai gan studentu kredīti ļauj lielās augstskolu studiju maksas izlīdzināt vairāku gadu garumā, tie neatbrīvo studentu no vairāku simtu eiro pirmās iemaksas mācību iestādei. Augstskolas pirmās iemaksas prasa uzreiz pēc studentu iestāšanās. Šajā laikā studenti nevar paspēt studiju kredītus noformēt, jo birokrātiskā procedūra ir gara. Augstskolas pieļauj izņēmumus un mēdz būt elastīgas pret studentiem ar naudas problēmām, taču sistēmu mainīt negrasās.

Tiem studentiem, kam sekmes nav bijušas pietiekami labas budžeta vietai, vai arī aicinājums un intereses sakrīt ar nozarēm, kurām valsts budžeta vietas nav piešķīrusi, kredīts bieži vien ir vienīgais ceļš uz augstāko izglītību. Lai kredītus studenti varētu saņemt ar mazām likmēm, valsts piedāvā sevi kā galvotāju, apliecinot bankām, ka to piešķirtā nauda agri vai vēlu atgriezīsies bankas portfelī. Tomēr ne viens vien students ir gatavs dalīties ar savu stāstu par šķēršļiem, gariem termiņiem un birokrātijas mudžekli kredītu sakarā.

Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Patrīcijas stāsts ir klasisks. Tā vietā, lai obligāti nokļūtu kādā budžeta vietā, Patrīcija izlēma sekot aicinājumam un no Madonas pārcēlās uz Rīgu, lai studētu audiovizuālo mākslu. Lai gan jau reģistrējoties augstskolā Patrīcija pieteicās studiju kredītam, skola nesāk skatīt kredīta pieprasījumu pirms students ir uzņemts augstskolā, taču lai uzņemtu augstskolā, ir jāsamaksā daļa studiju maksas. Parasti vairāki simti eiro.