Uz Austrumu robežas pēc robežjoslas un žoga izbūves krasi mazāk robežpārkāpēju

“Tur mums tīra upi un tur no tā tiltiņa iet tas slavenais jaunais žogs. Tagad caur krūmiem to neredz, bet tieši no tiltiņa tas stiepjas mežā iekšā”, stāsta Adrija Zālīte , kura dzīvo Baltinavas novadā, pašā Latvijas pierobežā un audzē gaļas lopus. Pašlaik vien 200 metru attālumā no viņas mājas VR Viļakas pārvaldes teritorijā rit Latvijas – Krievijas robežjoslas izbūve, kuras viena no sastāvdaļām ir arī gandrīz 3 metrus augstais stiepļu žogs.

Adrija atklāj, ka robežsargi arī tagad, bez visa žoga, ļoti uzmana robežu, regulāri patrulē un, ja lopiņš izlauzies no aploka, dodas uz Krievijas pusi, nekavējoties ziņo saimniekiem par iespējamo robežpārkāpēju. Robežas tuvums ietekmējot vietējo dzīvi, jo pa taisno vairs nevarot iet sēņot un ogot uz iemīļotajām un zināmajām vietām. Arī ciemiņiem, lai atbrauktu pierobežā, nepieciešams noformēt caurlaidi. Taču pie tā jau visi pieraduši, un robežjoslas un žoga izbūve, kas paredzēta tuvākajā laikā, nekādas izmaiņas ne Adrijas, ne viņas saimniecības dzīvē neienesīs.

Pasienē šogad vēl nav noķerts neviens robežpārkāpējs.

Latvijas Austrumu robeža - tie ir ne tikai vārti uz plašo kaimiņzemi Krieviju un Baltkrieviju, bet tā ir arī Eiropas Savienības robeža. Valsts robežsardzes pastāvēšanas gadu laikā Austrumu robeža tiek modernizēta un labiekārtota, vien Valsts robežjoslas infrastruktūras, tai skaitā arī žoga izbūves uz robežas ar Krieviju izmaksas sastāda vairāk kā 21 miljonu eiro, bet uz Baltkrievijas robežas - gandrīz 28 miljoni eiro. Valsts Austrumu robežas drošību ietekmē arī robežjoslas izbūve un robežšķērsošanas punktu modernizācija, kam paredzēts tērēt 15 miljonus eiro.

Latvijas – Krievijas robežas garums ir 284 kilometri, un uz šā gada sākuma robežas 207 kilometru garumā jau ir izbūvēta robežjosla, un 93 kilometru garumā valsti no Krievijas atdala arī stiepļu žogs. Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieks Sandris Buliga pārliecināts, lai arī robežas drošību nosaka viss robežjoslas komplekss, jaunizbūvētajam žogam arī esot arī liela nozīme, jo žogs palīdz atklāt valsts robežas šķērsošanas pazīmes. Tas nav nekāds nepārvarams Ķīnas mūris , bet, ja pārkāpēji mēģinās to šķērsot jebkādā veidā, tad paliks pēdas, kas ļaus, apsekojot teritoriju, atrast pārkāpēju. Pašlaik izbūvētais nepārtrauktais žogs no Terehovas 21 kilometra garumā liek pārkāpējiem mainīt agrākos maršrutus. Šogad praktiski pusgads jau cauri, bet vēl nav konstatēts neviens nelegālās robežas pārkāpējs.

Drīzumā arī Baltkrievijas robeža kļūs nepārvarama kontrabandistiem un robežpārkāpējiem.

Pirms gada, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Valsts aģentūras izsludinātā iepirkumu konkursa rezultātiem, tika noslēgta vienošanās par Valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas republikas robežu ierīkošanu. Piedrujas Robežšķērsošanas nodaļas priekšnieks Aigars Steļmaks atklāj, ka ar Baltkrieviju ir diezgan gara ūdens robeža un tas veicina kontrabandas preču pārvietošanu šajos posmos. No gada sākuma, piemēram, Piedrujā ir konstatēti 2 nelikumīgas Valsts robežas šķērsošanas gadījumi, abi divi ir atklāti, kā arī divi kontrabandas pārvietošanas gadījumi. Uz Baltkrievijas robežas kopumā ir ir paredzēts izbūvēt žogu 135 kilometru garumā un sakārtot robežjoslu visu, kas ir 173 kilometri. Pašlaik pierobežā jau tiek būvēti 4 tilti. Tas izmaksās 27 649 miljoni eiro. Saskaņā ar minēto projektu plānots ierīkot arī pēdu kontroles joslu, patruļtakas.

Vieni zemi dāvina, citi par to tiesājas.

Robežjoslas ierīkošanai gan uz Krievijas, gan uz Baltkrievijas robežas no lielākiem un mazākiem zemes īpašniekiem ir nepieciešams atsavināt zemes joslu 12 metru platumā. Cena par zemi svārstās no 1000 līdz 1700 eiro par hektāru.

Nodrošinājuma valsts aģentūra nodarbojas ar nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts robežjoslas izbūvei gar Krievijas un Baltkrievijas robežu. Gar Krievijas Federāciju ir nepieciešams atsavināt 12 metru platu zemes joslu no valsts robežjoslā esošajiem 291 zemes īpašumiem. Gar Baltkrievijas robežu jātsavina103 īpašumi.

Nodrošinājuma valsts aģentūras Būvniecības nodaļas projekta vadītājs Gunārs Liepiņš stāsta, ka zemes īpašnieki visbiežāk piekrīt zemes atsavināšanai, taču ir bijuši strīdīgi gadījumi par paredzētās kompensācijas apmēru.

Lielākā daļa iedzīvotāju izprot situāciju. Ir pat bijuši gadījumi, kad atlīdzību par zemi cilvēki pārskaita labdarības fondiem. Neapmierinātie arī ir . Uz Krievijas Federācijas robežas no 191 īpašumiem mēs jau atsavinājām 168 īpašumus. Palika 21 īpašumus, no kuriem 14 īpašumu atsavināšana notiek piespiedu kārtā jeb uz likuma pamata. Savukārt, atlīdzības summu veido divi skaitļi: pirmais – zemes tirgus vērtība un otrais – zaudējumi, kas rodas īpašniekam sakarā ar atsavināšanu. Uz Baltkrievijas robežas mums bija nepieciešams atsavināt 103 īpašumus, šodien ir atsavināti 68 īpašumi.

Ar jūniju uzsāk pārbūvi Terehovā, Silenē un Pātarniekos.

2018. gadā Eiropas Komisijā tika iesniegti vairāki apjomīgi projekti Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu tālākai modernizācijai.

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā, proti, 4 robežšķērsošanas objektos, par kopējo summu aptuveni 15 miljoni eiro .VAS „Valsts nekustamie īpašumi” Projektu vadības daļas vadītājs Armands Rabovičs atklāj, ka līdz šī gada jūnijam plānots uzsākt trīs robežšķērsošanas vietu pārbūvi un modernizāciju - viena no tām ir RKP Terehova, vēl divas ir Latvijas Baltkrievijas robežas šķērsošanas vietas – Silene un Pātarnieki.

Robežšķērsošanas vietās Silene un Pātarnieki būvdarbus plānots uzsākt līdz šā gada jūnijam. Tas pirmais, ko mēs darīsim, ir - abās robežšķērsošanas vietās neitrālajā zonā izveidosim satiksmes risinājumu kā autobraucējiem, tā arī gājējiem un velosipēdistiem. Paplašināsim joslu skaitu transportam neitrālajā zonā no divām uz trijām abos virzienos. Robežkontroles vajadzībām plānojam uzstādīt perimetra apsardzi, videonovērošanu un ceļu satiksmes bloķētājus. Paralēli esam uzsākuši darbus pie projektēšanas uzdevuma izstrādes turpmākai šo vietu attīstībai.

Terehovas Robežšķērsošanas punkta modernizācijai paredzēti 6 miljoni eiro, savukārt Pātarniekos un Silenē plānotais ieguldījums līdz 2021. gadam – 8 miljoni eiro. Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks Valdis Probuks apgalvo, ka nu jau uzsāktie būvniecības darbi neietekmēs ne automašīnu, ne gājēju plūsmu.

Terehovas RKP rekonstrukcijas darbi ir sadalīti vairākos posmos . Pirmajā posmā, kas sāksies šogad un beigsies nākamā gada rudenī, ir plānots uzbūvēt padziļinātās kontroles ēku, nodrošināt ārējo komunikāciju pārbūvi un arī pie kontroles ēkas pārbūvēt visus sešus paviljonus, nomainīt asfalta segumu. Papildu joslu izbūve nav paredzēta. Uz iebraukšanu tiks paplašināta negabarīta kravām paredzētā josla.

Robežsardzē kadru trūkums, nepieciešamas arī papildu amata vietas

Lai kā robeža tiktu tehniski modernizēta, noteicošais šajā darbā tomēr ir cilvēks. Valsts robežsardzes Personāla pārvaldes vadītāja Solvita Tocs - Macāne, atklāj - Valsts Robežsardze izjūt kadru trūkumu un tajā paša laikā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu, ir nepieciešams izveidot vairāk nekā 200 jaunas amata vietas.

Robežsardzē šis nekomplekts ir visai nozīmīgs, jo, ja iepriekš mēs kadru trūkumu izjutām ar 3- 4 un 5 % nekomplektu , tad šobrīd šis te vakanču skaits pieaudzis līdz 7, 5 %, kas faktiski nenodrošina mūsu vajadzības. Līdz ar to mēs jūtam kadru trūkumu, un tas pamatā ir saistīts gan ar paaudžu nomaiņu, gan arī meklējot labākus dienesta apstākļus . Ļoti sīva ir savstarpēja dienestu cīņa šobrīd. Mēs konkurējam ar Bruņotajiem spēkiem, un ir arī citi iemesli, kāpēc notiek šī personāla mainība.

Protams, arī trūkst amata vietu. Šobrīd to lielā mērā valstiskā līmenī ierobežo gan valsts pārvaldes reformas plāns, kas ir faktiski valstiskais uzstādījums samazināt valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto skaitu. Šis papildus nepieciešamo amata vietu skaits saistīts ar papildus finansējuma apgūšanu, un, ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju, mēs izjūtam arī to, ka iepriekš iestrādātās vīzijas par attīstības lietām šobrīd mēs nevaram realizēt. Šobrīd uz Zaļās robežas nu jau vairāku gadu garumā iet runa par 233 amata vietu iztrūkumu . Tas neļauj mums norīkot pietiekamu norīkojumu skaitu un atbilstošas reaģēšanas spējas. Tāpat arī nevaram realizēt ātrās reaģēšanas grupas izveidi.

Pašlaik, vērtējot, kā kalpo jau uzbūvētais žogs uz Latvijas – Krievijas robežas, eksperti secinājuši, ka šāds līdzeklis sevi attaisnojis cīņā ar robežpārkāpējiem, jo, salīdzinājumā ar 2018.gada pirmajiem 5 mēnešiem, šogad personu skaits, kas aizturēti par nelikumīgu robežas šķērsošanu ārpus robežkontroles punktiem, ir krasi samazinājies no 202 gadījumiem pērn līdz 7 šogad. Tāpēc atbilstoši ģeogrāfiskajiem apstākļiem uz robežas ar Krieviju būtu nepieciešama žogu izbūvēt vēl aptuveni 100 kilometru garumā. Ja Iekšlietu ministrija atbalstīs šādu Valsts Robežsardzes iniciatīvu, tad papildu žoga izbūvei būs nepieciešami vēl aptuveni pieci miljoni eiro. Finansējums vajadzīgs arī nepieciešamo 233 jaunu amata vietu izveidošanai Robežsardzē.