Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

No 1. februāra spēka stājas fizisku personu elektroniskās identifikācijas likuma izmaiņas, kas krietni paplašina e-paraksta lietošanas iespējas. Bet tie nav vienīgie jaunumi. Par e-paraksta un e-adreses jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar izmaiņām iepazīstina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Latvijas valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.

"Ne reti cilvēki domā, ka e-ID karte ir tikai tāds plastikāta gabaliņš, ko uzrādīt ceļojot Eiropas Savienības robežās. Būtiskā lielā pievienotā vērtība - ir digitālā vide. Ja digitāli varam saņemt dažādus pakalpojumus, kas ir simtiem un tūkstošiem. Viens ir valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapas, arī komersanti ir čakli e-paraksta ieviesēji, šobrīd jau vairāk nekā 350 portālos un dažādās vietās ir integrēta ienākt vai parakstīt dokumentus," norāda Vineta Sprugaine.

Viņa bilst, ka neizmantojot digitālo vidi, cilvēks tērē savu laiku un līdzekļus dodoties uz kādu iestādi.

Dati rāda, ka 2022. gadā vairāk cilvēki ir parakstījusies, izmantojot e-ID karti, ne e-parakstu mobile.

Sprugaine arī  atgādina, ka e-ID karte būs obligāta no 1. maija.

1.februārī spēkā stājas Fizisku personu elektroniskas identifikācijas likuma izmaiņas, kas paredz, ka komersantiem, kas sniedz e-pakalpojumus un identificē savus klientus, šī iespēja jānodrošina arī ar nacinālajiem elektroniskās identifikācijas rīkiem eParaksts mobile un eID karti.

Pase digitālajā vidē ir e-ID karte vai e-paraksts. Tam ir juridisks spēks kā personu apliecinošam dokumentam.

"Garš bija ceļš, bet ir pietuvojies finiša taisnei, kad stājas spēkā likuma grozījumi, kas uzliek komersantiem par pienākumu nodrošināt iespēju - ienākt viņu portālos ar nacionālajiem rīkiem - e-ID karti vai e-parakstu," atzīst Vineta Sprugaine. "Kāpēc tas  ir vajadzīgs? Pirmkārt, ja valsts ir nodrošinājusi šo rīku tehnoloģiju, loģiski, ka paplašinām izmatošanas iespējas. Otrs, ir cilvēki, kam nav internetbankas un viņam nav rīku, kā ieiet nama apsaimniekotajā portālā, valsts iestādes interneta vietnē. Trešais, aicinu pārdomāt, cik laika velta paroļu "atkopšanai"? Šis palīdz risināt "paroļu trauksmi", ka ir viens rīks dažādām dzīves situācijām, gan ļoti formālām un juridiski saistošām, gan pavisam sadzīviskām."