Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mūsu šodienas lēmumi vistiešākajā veidā ietekmē rītdienu. Kā notiek lēmumu pieņemšanas process, kā orientēties sarežģītās situācijās un kā neļauties manipulācijām, jautājam politikas psiholoģijas profesionāļiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Kāpēc mums jāinteresējas par politiku un jāsaprot, kas ir politiskā psiholoģija, un kāda ir katra individa atbildība politisko lēmumu pieņemšanā, piemēram, piedaloties vēlēšanās, skaidro Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ģirts Dimdiņš un politoloģe Latvijas Universitātes profesore Žanete Ozoliņa.

Politiskā psiholoģija ir starpdisciplināra nozare, kas vēsturiski attīstījusies politoloģijas ietvaros, rodoties pieprasījumam pēc pētījumiem, kas skaidro cilvēka uzvedību, kāda tā ir, pakāpeniski piesaistot psiholoģijas speciālistus.

Starptautiskajā politikā politikas psiholoģijas pētījumu ir maz, norāda Žanete Ozoliņa.

Tomēr no sabiedrības interešu viedokļa politiskās psiholoģijas pārzināšana ir svarīga lēmumu pieņemšanai, gan politiķiem, gan vēlētājiem, izdarot izvēli, bilst Ģirts Dimdiņš.

Runājot par vēlētāju lēmumu pieņemšanu, Dimdiņš bilst, ka visi it kā saprot, ka izvēle vēlēšanās ir svarīgs lēmums, no otras puses – individuālam lēmumam ir mazs svars un vēlētājs to sajūt, kas neveicina atbildīgu balsošanu. Vēlētājs var atļauties balsot ne visai atbildīgi vai neaiziet vispār uz vēlēšanām.

"Pērkot dzīvokli, mašīnu vai izvēloties nākamo darbavietu, cilvēki parasti nepieņem lēmumus mirkļa emociju ietekmē. Politiskajos lēmumos emocijām ir tik liela loma, jo cilvēki atļauj emocijām pieslēgties, viņi pietiekami nepiepūlas, lai pieslēgtu racionālo domāšanu," uzskata Dimdiņš.

Ozoliņa norāda, ka par politisko psiholoģiju būtu jādomā, jo mēs visi esam globālas manipulācijas mērķis šobrīd. Bieži dezinformācijas līdzekļi ir saistīti ar emociju lietošanu.

“Cilvēkam vajadzētu būt krietni atbildīgākam, nevar balstīties tikai uz gribu – negribu, patīk – nepatīk. Cilvēkam vajadzētu būt krietni atbildīgākam par lēmumiem, ko izdara par politiku un attiecībā uz savu un savu bērnu nākotni. Jārunā par to, ka ir vērts domāt par to, kā cilvēka emocijas var izmantot dažādu mērķu sasniegšanai. Mūsdienu mediji un cilvēku vieglā sasniedzamība kļūst par sastāvdaļu emociju lielajā spēlē, cilvēku ir viegli uzkurināt. Ja cilvēks neapzināti pieslēdzas kādam čatam internetā par kādu tēmu, viņš negribot tiek iesaistīts emociju jūklī un kļūst par upuri pat neapzinoties," norāda Ozoliņa.

Dimdiņš komentē, ka Latvijā ir zems uzticēšanās līmenis politiskajai sistēmai un valsts pārvaldes iestādēm, tāpēc cilvēki var izvēlēties protesta balsojumu vai nepiedalīties vēlēšanās.