Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Marta sākumā startēja Finanšu izlūkošanas dienesta informatīvā kampaņa "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt", lai brīdinātu sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar apzinātu un neapzinātu iesaistīšanos dažāda veida finanšu krāpniecības darījumos. Par to, kā noziedznieki mēģina iesaistīt un apkrāpt Latvijas iedzīvotājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļegs Filatovs.

"Pirms naudas atmazgāšanas vienmēr ir kāds cits noziegums. Loks var būt ļoti plašs. Tas ir jebkurš noziegums, kas var radīt noziedzīgi iegūtu naudu - narkotiku tirdzniecība, kukuļdošana, tā ir krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Nodoklis, ko esmu ietaupījis, nesamaksājot valstij, arī ir noziedzīgi iegūta nauda. Visi noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir saistīti ar naudas atmazgāšanu, jo naudas atmazgāšana seko pēc tam, lai noziedzīgi iegūto naudu varētu izmantot saviem mērķiem - nopirkt jaunu mašīnu, jaunu dzīvokli, tērēt, kā iegribas," norāda Paulis Iļjenkovs.

Tāpēc naudas atmazgāšu FID liek kontekstā ar citiem noziegumiem, tāpēc arī kampaņas vadmotīvs ir "Nozieguma pēdas atmazgāt nevar", norādot, ka naudas atmazgāšana ir sekundārais noziegums, kas seko. 

Katru gadu kampaņas ietvaros veic aptauju par sabiedrības toleranci pret šiem noziegumiem. 

"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka finanšu un ekonomiskie noziegumi rada kaitējumu gan viņiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Tomēr redzam, ka

22 - 32% atkarībā no konkrētā nozieguma veida savās interesēs finanšu un ekonomisko noziegumu varētu veikt, aizbildinoties ar to, ka tas manos konkrētajos apstākļos ir ok. Būtu gatavi nesamaksāt kādu nodokli, būtu gatavi savās interesēs nopirkt kādu nelegālu preci, kontrabandas rezultātā ievestu. Kamēr skar konkrēto indivīdu, redzam, ka tas ir attaisnojami.

Cilvēks arvien saprot, ka visai sabiedrībai, ja to dara visi, tas rada negatīvas sekas. Arī šo cilvēku proporcija sabiedrībā mazinās. Tādēļ kampaņa notiek," atzīst Paulis Iļjenkovs.

"Pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojumi naudas atmazgāšanas novēršanas un apkarošanas sistēmā. Bet ir konkrēti noziegumi, kuri rada draudus. Latvijā primārais ēnu ekonomika – izvairīšanas no nodokļu nomaksas, aplokšņu algas, tam līdzi nāk arī korupcija, kas Latvijā ir būtiska, ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu un dažas kaimiņvalstis. Arī akcīzes preču nelikumīga aprite," atzīst Paulis Iļjenkovs.