Kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks, kā atbalstīt un palīdzēt?

Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

„Es tevi dzirdu!” – mēs reizēm sakām, neapjaušot, ka tā var būt privilēģija. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks? Kā atbalstīt un palīdzēt sadzirdēt pasauli tiem, kuri to nevar tāpat, kā mēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Aptuveni 5% pasaules iedzīvotāju ir ar dzirdes traucējumiem, Latvijā zīmju valodu lieto apmēram 2,5 tūkstoši cilvēku. Kā mēs varam viņus atbalstīt? Kā rīkoties, ja gribam piedāvāt savu palīdzību nedzirdīgam cilvēkam uz ielas - kā to vislabāk piedāvāt?

Latvijas nedzirdīgo savienība (LNS) uzsākusi projekts "Demokrātijas kultūras laboratorija" ar mērķi iesaistīt nedzirdīgus cilvēkus pilsoniskajās aktivitātēs un attīstīt viņu prasmes. Projekts ilgs līdz 2034. gadam.

Projekta vadītāja Aija Sannikova raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka daudzi nedzirdīgie cilvēki nezina, kas ir demokrātija, nepazīst šo jēdzienu. Daudzi arī nesaprot jēdzienu - iekļaujošā sabiedrība, pilsoniskā sabiedrība.

"Šajā projektā gribam gan sniegt zināšanās nedzirdīgiem cilvēkiem, gan veidot aktīvo praksi, kā to var darīt," skaidro Anna Sannikova.

Viņa atzīst, ka

galvenie nezināšanas cēloņi ir izglītības trūkums, jo daudzi nedzirdīgie ir ar pamatizglītību, ko nevar pielīdzināt tai, ko šodien saprot ar vispārējo izglītību. Turklāt daudzi ir vecākās paaudzes cilvēki, kuri izglītību ieguvuši padomju gados, kad par šiem jautājumiem nerunāja.

LNS viceprezidente Brigita Lazda norāda, ka  nedzirdīgie pārsvarā ir zīmju valodas lietotāji, bet ikdienā zīmju valodā ir pieejams maz informācijas. 

"Cilvēki domā, ja viņš nedzird, viņš var izlasīt. Tā nav, cilvēka dzirdes zudumam ir dažādas pakāpes no vājdzirdības līdz pilnīgam dzirdes zudumam. Tie, kas pilnīgi nedzird, viņi lieto zīmju valodu. Viss slēpjas izglītībā, jo padomju laikā nedrīkstēja lietot zīmju valodu. Bija ar likumu aizliegts lietot zīmju valodu. Viņi mācījās orālās mācību metodes, lasīja no lūpām. Ļoti diskriminējoši," norāda Brigita Lazda.

Runājot par zīmju valodā pieejamo aktuālo informāciju, Anna Sannikova atzīst, ka tie ir apmēram 5% no tā, ko piedāvā dzirdīgiem cilvēkiem. ierobežojums ir liels. Turklāt ne visiem jēdzieniem un terminiem ir adekvātas zīmes un tās ir arī jāiedzīvina.

Brigita Lazda arī skaidro, ka nedzirdīgam cilvēkam dzimtā ir zīmju valoda, latviešu valoda – svešvaloda.

"Nedzirdīgs cilvēks kādu iesniegumu nemācēs uzrakstīt tā, ka dzirdīgs cilvēks, līdz ar to viņi kautrēsies no savas valodas. Zīmju valodas gramatika ir citāda, latviešu valodas – citāda.

Līdz ar to, uzrakstot kādu sūdzību vai par kādu problēmu, viņi baidās no tā, jo viņiem liekas, ka sabiedrība viņus nesapratīs. Tad bija tikšanās Satversmes tiesā un mēs jautājām, vai būtu pārkāpums, ja cilvēks savā dzimtā valodā – zīmju valodā – video variantā aizsūtītu savu iesniegumu. Viņi teica – jā, viņu tālākā problēma ir, kā iztulkot šo video," atklāj Brigita Lazda.